Studenti laika gaitā ir kļuvuši par īpašu katras valsts sabiedrības daļu, kuras tiešāko pārstāvniecību savā augstskolā un arīdzan ārpus tās uzņemas studējošo pašpārvaldes. „Latvijas Universitātes Studentu padomes pirmsākumi meklējami līdz ar Latvijas Augstskolas dibināšanu 1919. gada septembrī, kad tika izveidots LU Studentu padomes birojs, kura galvenais uzdevums bija sarīkot pēc iespējas ātrākas LU SP vēlēšanas. Tās notika 1920. gada martā, un tas uzskatāms par LU SP dibināšanas brīdi," vēsta LU SP vecbiedra Ritvara Eglāja un LU SP arhīva materiāli.
No dibināšanas brīža ir apritējusi apaļa 90-gade, kopš katra Latvijas Universitātes studenta tiesības un intereses ir drošās – Studentu padomes – rokās. Atskatam uz to, kas šajā laikā piedzīvots un paveikts, 18.jūnijā plkst. 17:30 LU Mazajā aulā norisināsies svinīgā sēde, kuru vadīs pašreizējais LU SP priekšsēdētājs Edvards Ratnieks. Kā svētku viesi aicināti: LU rektors Mārcis Auziņš, LU prorektori, Latvijas augstskolu SP pārstāvji, kā arī – LU SP vecbiedri, kuri katrs devuši savu artavu LU studentu labklājības veicināšanā.
Ieskats LU SP vēsturē
Pirmās LU SP vēlēšanas notika 1920.g. martā, un ir uzskatāmas par LU SP dibināšanas brīdi. Pirmajās vēlēšanās no diviem sarakstiem – „Sociāldemokrāti" un „Kreisie žīdi", uzvarēja pirmais. Taču, kad liela daļa studentu pārradās no frontes Augstskolā, atklājuši SP, kas nepārstāv viņu intereses, ar pilsoniskās Latvijas Augstskolas vadības atbalstu SP atlaida, un tās vietā līdz nākamām vēlēšanām darbojās pagaidu SP, ko veidoja fakultāšu pārstāvji.
Drīz vien izstrādāto LU SP Satversmi pieņēma 1922.g. nogalē, kas noteica, ka LU SP ir kā mazs studentu parlaments – princips, kas tika pārņemts arī pēc LU SP darbības atjaunošanas 1994. gadā. Studentu padomē bija 40 locekļi, ko reizi gadā LU studējošie Latvijas pilsoņi vēlēja proporcionālās vēlēšanās. Turpmākajos gados Satversmi grozīja tikai vienreiz, paredzot, ka LU SP darbojas arī „Universitātes Sports". SP arī ievēlēja trīs studentu pārstāvjus LU Padomē. 20. gadu sākumā un vidū galvenā loma LU SP darbībā bija dažādām pilsoniskām studentu grupām, bet pēcāk vadību pārņēma korporācijas. Galvenie studentu grupējumi bija akadēmisko mūža organizāciju, partiju un nelatviešu saraksti.
Vēlēšanas, kas allaž bija skaļš notikums, ikreiz norisinājās pirmajā decembra svētdienā tagadējā LU galvenās ēkas garderobē. Tajās piedalījās līdz pat 80% studentu, kam aktivitātes ziņā tagad nekas nespēj līdzināties nedz Latvijā, nedz citur Eiropā. Pēc 1933.g. decembra vēlēšanām K. Ulmaņa apvērsuma laikā LU Padomi tās sastāva dēļ atlaida, saglabājot prezidiju. Turpmāk LU SP komisiju un prezidija locekļus uzņēma pats prezidijs ar rektora apstiprinājumu. Pēc padomju okupācijas 1940.g. SP padzina, tomēr oficiāli tā netika likvidēta. Tāpēc vācu okupācijas sākumā 1941.g. jūlijā prezidijs varēja atsākt darbu iepriekšējā sastāvā.
Šai okupācijas laikā LU SP cīnījās ar vācu iestādēm par tai nodotajiem studentu organizāciju īpašumiem, pestīja studentus no nepatikšanām, tomēr arī noturēja svinīgas sēdes Vadoņa dzimšanas dienā aprīlī. Pirmo reizi par LU SP priekšsēdētāju kļuva sieviete – Vera Kaminska, jo līdzšinējiem darboņiem bija jāiet armijā. LU SP likvidēja pēc atkārtotās padomju okupācijas 1944. gadā, un tās lietas nodeva Latvijas Valsts universitātes Studentu arodkomitejai.
SP darbību cītīgi aprakstīja 1922.g. izdotais pirmais latviešu studentu laikraksts „Students" turpmāk arī „Universitas" (izdeva korporācijas), „Studentu Dzīve" (konkordijas) un kādu laiku „Studentu Domas" (sociāldemokrāti). Visnotaļ aktīva bija SP Ārlietu biroja darbība. LU SP bija pārstāvēta gan SELL (tā tolaik bija ne tikai sporta, bet gan vispārēja rakstura Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu organizācija), gan CIE (Starptautiskajā Studentu konfederācijā).
Ideja par LU SP atjaunošanu radās 1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika atjaunota arī LU Satversme. Taču LU SP tika atjaunota tikai 1994.g. 27. jūnijā. Tobrīd par galveno spēku padomē izvirzījās studentu korporācijas, taču to darbība bija maz efektīva un apsīka jau 1995.g. rudenī. 1996. gadā par galveno noteicēju LU SP kļuva Ekonomikas un vadības fakultātes studenti, kas iedibināja visai autoritatīvu pārvaldi.
1997.g. LU SP iesaistījās Latvijas Studentu apvienības rīkotajās ielu akcijās un protestos. 21. gs. LU SP sākās ar lielām kaislībām, kad padomi nomāca savstarpējie ķīviņi, sākās politizēšanās. LU SP piedzīvoja arī lielu skandālu, par ko tika ierosināta krimināllieta, – no LU SP biroja tika nozagts seifs. 2000. gadā par LU SP priekšsēdētāju kļuva Juris Pūce, kurš iekšējās nesaskaņas noregulēja ar strukturālām pārmaiņām. 2004. gadā LU SP pie varas nonāca ar Tautas partiju saistīti studenti no Juridiskās fakultātes, pilnībā tika diskreditētas vēlēšanas, un nozagtā balsošanas urna tika atrasta peldam Rīgas kanālā.
2005. gadā par LU SP priekšsēdētāju kļuva Zaiga Kazāka no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes. LU SP sākās stabilitātes laiks, tika nostiprināta vēlēšanu sistēma – LU SP vairs nedarbojās partiju princips, bet tika noteikta kvota, cik studentu pēc pārstāvības principa no katras fakultātes jādeleģē darbam LU SP, sakārtota LU SP juridiskā bāze un izveidots stabils LU SP pārstāvības mehānisms LU lēmējinstitūcijās, izveidota LUSTABIŅA – bērnistaba, kurā LU studenti var atstāt savus bērnus lekciju laikā.
2007. gadā LU vadība LU SP uzticēja pilnībā organizēt jauno studentu svētkus „Aristotelis". Šajā laikā padome nodibināja LU SP Gada balvu, ik gadus decembrī izvērtē visu fakultāšu studentu pašpārvalžu darbu, ieviesa Zinātnisko projektu konkursu LU studentu pētnieciskās jaunrades veicināšanai, Sporta spēles studentu un pasniedzēju saliedēšanai un veselīga dzīvesveida veicināšanai, kā arī Sociālo programmu studentu dienesta viesnīcu izmaksu segšanai.
*LU studenta Rinalda Gulbja apkopojums
