Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: "Arvien biežāk jaunie eiropieši izmanto iespēju studiju laikā gūt mācību pieredzi ārzemēs. Pavaicājiet tiem, kuri pieder "Erasmus paaudzei", un viņi jums pastāstīs, kā šī pieredze viņiem palīdzējusi mācībās, personiskajā attīstībā un darba meklēšanā pēc studiju beigām. Ar jauno iniciatīvu "Jaunatne kustībā" mēs vēlamies popularizēt šo Eiropas veiksmes stāstu un piedāvāt šādu iespēju visiem jauniešiem."
Kopumā 2008./2009.mācību gadā 198 600 studentu devās uz kādu no 31 valsts, kas piedalās Erasmus programmā, proti, ES dalībvalstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju vai Turciju.
Rekordlielais studentu skaits, kuri izmantoja Erasmus programmas piedāvāto atbalstu, atspoguļo 12 % budžeta palielinājumu, kas 2008./2009.gadā bija pieejams mācībām, iespējai stažēties uzņēmumos ārzemēs un citiem mobilitātes pasākumiem minētās programmas ietvaros. Tā rezultātā ikmēneša stipendijas apmērs, ko 2008./2009.mācību gadā studenti saņēma atbilstoši Erasmus programmai, palielinājās no EUR 255 līdz EUR 272. Tikai divas valstis, Islande un Lihtenšteina, bija nosūtījušas mazāku studentu skaitu uz ārzemēm salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Budžeta samazinājums dažiem turpmākajiem gadiem nozīmē, ka bez papildu līdzekļiem tuvākajā nākotnē būs apgrūtināta programmas attīstība pašreizējā tempā.
Mācības Erasmus programmas ietvaros
168 200 studentu izmantoja Erasmus programmas piedāvāto finansējumu mācībām ārzemēs, kur viņi vidēji pavadīja sešus mēnešus; tas ir par 3,4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Divās valstīs - Vācijā un Polijā - studentu skaits, kuri bija izvēlējušies šo iespēju, nemainījās, bet astoņās valstīs - Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Islandē, Īrijā, Kiprā un Lihtenšteinā - tas samazinājās. Tiek uzskatīts, ka šāda samazinājuma pamatā bija tas, ka vairāk programmas dalībnieku izvēlējās stažēties uzņēmumos, konkurence, ko radīja valstis ārpus Eiropas, ekonomiskās krīzes sākums un nelielais stipendijas apmērs.
Stažēšanās uzņēmumos Erasmus programmas ietvaros
Kopš 2007.gada ar Erasmus programmas palīdzību studentiem ir iespēja stažēties uzņēmumos vai citās organizācijās ārzemēs. 2008./2009.mācību gadā šādu iespēju izmantoja 30 400 studentu, kas ir vairāk nekā 50 % palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. Kā liecina 2009.gadā veiktā "Eurobarometer" aptauja, galvenais iemesls, kādēļ stažēšanās uzņēmumos Erasmus programmas ietvaros kļūst aizvien populārāka, ir studentu vēlme ar prakses palīdzību uzlabot iespējas atrast labu darbu.
Valstis, kurās Erasmus studentu skaits bija vislielākais
Valstis, no kurām nāk visvairāk Erasmus studentu, bija Francija (28 300 studentu), Vācija (27 900) un Spānija (27 400). Valstis, kurās proporcionāli vislielākā daļa no visiem augstskolu studentiem piedalījās Erasmus programmā, bija Luksemburga (15,5 %), Lihtenšteina (3 %), Austrija (1,9 %) un Čehija (1,7 %).
Vispopulārākie Erasmus studentu galamērķi bija Spānija (33 200 studentu), Francija (24 600) un Vācija (22 000).
Darbinieku mobilitāte
2008./2009.mācību gadā ar Erasmus programmas palīdzību vairāk nekā 36 000 augstskolu darbinieku piedalījās apmaiņas programmās (par 13,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā). 28 600 pasniedzēju saņēma stipendijas, lai lasītu lekcijas ārzemēs, un 7 700 darbinieki uzturējās ārzemēs, lai stažētos kādā uzņēmumā vai partneriestādē.
Pamatinformācija
Patlaban saskaņā ar aplēsēm 4 % Eiropas studentu saņem Erasmus programmas stipendiju kādā no studiju posmiem. Erasmus programma attiecas ne tikai uz studentiem un universitāšu mācībspēkiem, bet arī uz sadarbību starp augstskolām, veidojot tīklus, īstenojot daudzpusējus projektus un veicot citus pasākumus. Arvien vairāk uzmanības tiek vērsts uz to, lai programma kļūtu atvērtāka pret uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību.
2009.gadā Erasmus programmai pievienojās Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, un dalībvalstu skaits tagad sasniedz 33.
Neatkarīgi pētījumi liecina, ka Erasmus programmai ir ievērojama nozīme dažādos līmeņos: programmas dalībnieki apgūst prasmes, kas viņiem atvieglo iesaistīšanos darba tirgū nākotnē, bet darbinieki apgūst prasmes, kas uzlabo viņu karjeras iespējas. Augstākās izglītības iestādes internacionalizē savu vidi, ievieš jaunus pakalpojumus un mācīšanas metodes, uzlabo vadības spējas, paplašina pētniecību un veido saikni ar uzņēmumiem.
Komisija uzskata, ka Erasmus programma dos ieguldījumu ES stratēģijā "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, sniedzot jauniešiem iespēju apgūt pielāgojamas prasmes, kas būs vajadzīgas konkurētspējīgā zināšanu sabiedrībā.