Diskusijas ietvaros Dienviddānijas universitātes Lauku pētījumu institūta direktors prof. Flemmings Justs skaidrojis, ka Dānijas izglītības sektora pārveides ietvaros trīs gadu laikā no 12 augstskolām un 13 institūtiem izveidotas 8 augstskolas ar 3 institūtiem, kurās studijas Eiropas pilsoņiem ir pieejamas bez maksas. Turklāt Dānijas augstskolās pašlaik koncentrēti 90% finansējuma zinātnei.
Edgars Bērziņš, LSA prezidents: „Finansējuma koncentrēšana pētniecībai ir solis, kurš ir jāsper arī Latvijas AI telpas attīstībai, vienlaikus saglabājot izglītības pieejamības indikatorus – studentu sociālo nodrošinājumu – budžeta vietas, stipendijas un kreditēšanas sistēmu. AI reforma Latvijā pašlaik attīstās ļoti lēnā tempā – AI likumprojekta pieņemšana stabilizētu izglītības telpas juridisko regulējumu, savukārt „Pasākumu plāna par reformām augstākajā izglītībā" pieņemšana būs pirmais reālais solis Latvijas AI attīstībā. Pats plāns definējams kā attīstības plāns, tomēr tā pieņemšana sekmēs reformu uzsākšanas gaitu, tomēr skaidrs ir viens – ja nebūs „grūdiena" no Izglītības un zinātnes ministres puses, reforma var „iemigt" un tā arī netikt realizēta."
Uz E.Bērziņa jautājumu – kā tika apzināts Dānijas studentu viedoklis par reformu, Justs atbildējis, ka studentu pārstāvji savu vērtējumu par izglītības procesiem pauž augstskolu Studiju padomē, un, realizējot reformu, to viedoklis tika ņemts vērā.
AI reformas idejai pašlaik trūkst ne vien konstruktīvu plānu, bet arī apziņas par reformas ierosinātajām sekām, norādīja LU SZF Komunikācijas nodaļas direktore prof. Inta Brikše. Izglītības un zinātnes ministrijas AI departamenta direktore Gita Rēvalde norādīja, ka Latvijā pretēji citām valstīm AI netiek atzīsta kā sabiedriskais labums, lai arī Eiropā ir vienots uzskats, ka AI ir jāfinansē valstij. Rēvalde uzsvēra, ka pašlaik pastāv „liela aiza starp sabiedrību un augstskolām", taču „tikai tās valstis, kuras iegulda izglītībā, arī sasniedz panākumus ekonomikā".
„Pēdējā laikā daudz skaudrāk redzams, ka nepieciešamas pārmaiņas un reformas AI. Tomēr jautājums joprojām ir aktuāls – kāda būs AI telpa ilgtermiņā? Nav pieļaujamas nepārdomātas reformas, tām ir jābūt veiktām profesionāli un rezultatīvi. Ideālā gadījumā, pārejot uz rezultātiem orientētu AI, tiktu sperts liels un nozīmīgs solis, lai sasniegtu publiskajā telpā izskanējušo un tik ļoti nepieciešamo pāreju uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību," komentēja E.Bērziņš.