Aptauja parāda, ka profesionālo izglītību par konkurētspējīgāku uzskata 41% aptaujāto jauniešu, kas pašlaik mācās vidusskolu un pamatskolu pēdējās klasēs. Tāpat par labu profesionālajai izglītībai savu viedokli pauduši arī tie respondenti, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību (53%) kādā no mācību iestādēm, un tie, kas jau ieguvuši profesionālo izglītību (33%). Viņi uzskata, ka pēc profesionālās izglītības iegūšanas cilvēkam ir daudz lielāka konkurētspēja darba tirgū.
Samērā bieži šādam viedoklim piekrituši arī tie, kas paši izvēlējušies augstākās izglītības formu - kopumā šādu atbildi snieguši 50% to aptaujas dalībnieku, kas pašlaik iegūst vai jau ieguvuši augstāko izglītību. Tomēr šo respondentu vidū dominējis uzskats, ka veiksmīgai konkurencei darba tirgū tomēr nepieciešama tieši augstākā izglītība: šādu atbildi snieguši 40% respondentu, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību, un 52% respondentu, kas augstāko izglītību jau ieguvuši.
Aptaujā noskaidrots, ka liela daļa respondentu uzskata - profesionālā izglītība Latvijā ir novērtēta par zemu, un daudzi darba devēji vēl joprojām neizprot profesionālās izglītības vērtību. Turklāt visbiežāk šādu atbildi snieguši tie, kas paši ir izvēlējušies tieši profesionālās izglītības formu, – tā uzskata 32% aptaujāto, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību, un 38% respondentu, kas jau ieguvuši profesionālo izglītību. Šādu uzskatu pauda 29% aptaujāto, kas savu nākotni saistījuši ar augstāko izglītību, kā arī katrs desmitais vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēns.
Komentējot šos rādītājus, „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" valdes loceklis Ainārs Ērglis uzsver: „Diemžēl Latvijas sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka lielākas perspektīvas ir tiem, kas pēc vidusskolas beigšanas izvēlas studijas kādā no Latvijas augstskolām. Par nelaimi tikai retais jaunietis, izdarot šo izvēli, īpaši izsver savas spējas un personiskās īpašības, kā arī to piemērotību izvēlētajai nākotnes profesijai. Daudz lielāka nozīme šajā izvēles procesā ir vecāku spiedienam un sabiedrības uzspiestajiem uzskatiem par perspektīvām, ko sniedz konkrētu profesiju un izglītības izvēle. Un rezultāts diemžēl ir skumjš – jau tagad darba tirgū veidojas šo „perspektīvo" profesiju pārstāvju pārpalikums. Turklāt arī paši jaunieši pēc studiju beigšanas bieži vien izvēlas turpināt savas gaitas kādā citā specialitātē, kas nav saistīta ar studiju virzienu un dažkārt pat neprasa augstāko izglītību. Tas parāda, ka Latvijā būtu jāceļ profesionālās izglītības prestižs, lai līdzsvarotu attiecību starp profesionālās vai augstākās izglītības izvēli."
Pētījumā tika noskaidrots arī sabiedrības viedoklis par izglītības perspektīvām Latvijā. Aptaujas dati liecina – liela sabiedrības daļa uzskata, ka nākotnē profesionālā izglītība Latvijā attīstīsies, un aizvien vairāk studentu izvēlēsies šo izglītības formu. Šī atbilde dominēja vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēnu vidū (35%), to aptaujas dalībnieku vidū, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību (42%), kā arī profesionālo izglītību ieguvušo iedzīvotāju (37%) vidū. Samērā plašu atbalstu šis uzskats guva arī augstskolās studējošo un augstāko izglītību ieguvušo aptaujas dalībnieku vidū – tam piekrituši attiecīgi 23% un 21% šo respondentu.
Tomēr liela daļa respondentu uzskata, ka nākotnē varētu samazināties profesionālajās izglītības iestādēs studējošo skaits. Turklāt līdzīgi kā jautājumā par profesionālās izglītības prestižu Latvijā arī šajā jautājumā lielākas perspektīvas augstākajai izglītībai saskatījuši tie, kas paši izvēlējušies šo studiju formu (šādu atbildi snieguši 30% aptaujāto, kas pašlaik iegūst augstāko izglītību, un 37% to, kas jau var lepoties ar augstākās izglītības iegūšanu). Tāpat šādam viedoklim piekritis arī katrs piektais vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēns.
Liela daļa aptaujāto norādījuši arī uz Latvijas izglītības sistēmas zemo kvalitāti, kuras dēļ viņi prognozē ārvalstīs studējošo Latvijas iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šāds uzskats dominējis lielākoties to iedzīvotāju vidū, kas pašlaik iegūst vai jau ieguvuši augstāko izglītību (attiecīgi 42% un 34% respondentu).
Aptaujas rezultāti atklāj arī to, ka salīdzinoši liela daļa iedzīvotāju uzskata - aizvien vairāk jauniešu neturpinās mācības pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas. Turklāt šādu atbildi visbiežāk snieguši vidusskolu un pamatskolu pēdējo klašu skolēni (24%) un tie aptaujas dalībnieki, kas pašlaik iegūst profesionālo izglītību (31%).
Iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma, norisinājās no 10. jūnija līdz 21.jūnijam. Aptaujā kopumā piedalījās 698 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Rezultāti tika segmentēti pēc respondentu izglītības līmeņa.