Kad saulriets vairs nav aiz kalniem, ikdienas drēbes tiek nomainītas pret tautastērpiem, kuros tad arī pavada īso nakti. Pamazām visi sapulcējas sētā, lai godinātu Jāņus, kuru šoreiz ir divi. Viņus gan apdziedam, gan, protams, pušķojam ozolu vainagiem. Gan Jāņi, gan visi aplī stāvošie tiek cienāti ar dažādiem sieriem un pīrāgiem, arī alus pieder pie lietas. Pēc Jāņu godināšanas visi, pāros sadevušies, goda solī dodas pie jūras sauli pavadīt. Spēkos pieņēmies vējš, lai arī par siltu to nenosauksi, nevienu nebaida – daži satinušies villainēs, kamēr turpat blakus skraida bērneļi linu krekliņos, brunčos un basām kājām. Dziedot dziesmas, pavada sauli un iededz lielo piejūras ugunskuru – un tad ir pienācis laiks pirmajai rotaļai "Šurp, Jāņa bērni" ar daudzām tūrēm, kas kļūst aizvien grūtākas. Pēdējā tūre ikreiz gādā par jautrību, jo pāriem jāgriežas, cik tik ilgi var – un nemainot puses! Šoreiz pēdējos divus pārus atrodam dārzā krietnu laiku pēc tam, kad visi jau devušies prom no jūras malas – aizgriezušies visu ceļu līdz mājām viņi turpina sacensību, cik vien spēki ļauj. Kad Jāņiem un saulei gods parādīts, pienācis laiks sēsties pie svētku galda – un kad paēsts un padzerts, kurina ugunskuru, kurā līdz ar pērnajiem vainagiem sadedzina visas nelaimes, un pūdeli sētā. Tad var sākties arī danči. Kad jāņabērni jau sāk pagurt, ir pienācis laiks doties aplīgot kaimiņu sētas – jo gulēt taču nedrīkst! Apkārtējās sētās atrodam gan tādus, kas tikko no pirts izkāpuši un dvieļos satinušies, gan tādus, kas cītīgi gaidījuši aplīgotājus. Apdziedam gulētājus un negulētājus, novadam pa kādam dancim vai rotaļai un pretī saņemam cienastu – kur alu, kur sieru, kur – pat īpašo Jāņu vīnu. Tā, staigājot no mājas uz māju, kļūst jau manāmi gaišāks – līdz saullēktam vairs nav tālu. Dodamies atpakaļ uz sētu, lai jau drīz ietu uz jūras malu sauli sagaidīt – Košragā ir tā burvīgā iespēja jūrā redzēt gan saulrietu, gan saullēktu. Vilinam sauli ar dziesmām, taču vēl mirklis jāgaida. Rīta agrumā vējš šķiet vēl dzestrāks, un vairums jāņabērnu vai nu sasēduši pie kāpas un satinušies villainēs, vai sapulcējušies ap vēl kvēlojošo ugunskuru. Beidzot saule piekāpjas un parādās virs jūras – nu tie, kas izturējuši un negulējuši, var doties pirtī un pelnītā miegā.
Foto: Anrijs Požarskis