„Mēs virzāmies uz zināšanu sabiedrību," – tā vairākkārtēji uzsvērusi ministre T.Koķe, taču LSA nav droša, vai šī mērķa sasniegšanai nākotnē AI atvēlētais finansējums būs pietiekams. Ministre provizoriski paredz, ka pastāv iespēja – bāzes finansējums AI saglabāsies šā gada līmenī, taču ir jābūt skaidriem mērķiem un resursu efektīvam lietojumam. Metaforās ministre salīdzināja AI ar titāniku, kurš „tiek raustīts no vienas puses uz otru", norādot uz AI sistēmas mainīgo attīstības gaitu.
Atsaucoties uz jautājumu par Pasaules Bankas (PB) kompleksajiem ierosinājumiem samazināt valsts dotētās budžeta vietas un stipendijas, kā arī esošo un turpmāko PB ierosinājumu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu AI saistībā, ministre uzteikusi PB ekspertu kompetenci. Koķe norādīja, ka pašreizējā valsts ekonomiskā un sociālā situācija pasargā Latvijas studentus no šo ierosinājumu īstenošanas.
„Pasaules Banka saka – pilnvērtīgāk finansējiet budžeta vietas. Rektori saka – lai ir mazāk katrai budžeta vietai, dodies tās vietas vairāk. [..] Vai ejam augstskolu pavadā un noplicinām studiju vietas finansējumu, bet dodam vairāk budžeta vietu skaitu? Tas īsti ne uz kurieni neved," - tā T.Koķe, uz ko iebildis LSA prezidents Edgars Bērziņš: „Budžeta vietu reorganizācija, samazinot to skaitu vai principāli atsakoties no tām, ir kategoriski noliedzama. Tomēr ir jāsaprot, ka pašlaik finansējuma segums vienai budžeta vietai ir jāpaaugstina, tas pats attiecināms uz augstāko izglītību kopumā."
Lai novērstu finanšu aizplūdumu no AI atvēlētā budžeta, AI finansēšanas modeļu projektu izveidei abas puses vienojušās par kopīgu darbu, turklāt ministre uzsvēra savu atbalstu LSA virzītajam projektam „Nauda seko kvalitātei". LSA saņēmusi akceptu dalībai modeļa kvalitātes kritēriju izstrādē, kā arī personīgu ministres apstiprinājumu AI budžeta procesā un AI reformu vadības grupā, lai tiktu nodrošināta studentu informētība par aktualitātēm reformas īstenošanas gaitā.
Kā uzsvēris LSA Sociālā virziena vadītājs Antons Fedorenko, sarunā par sociālo nodrošinājumu tika „panākta vienošanās, ka LSA kopīgi ar ministriju ir jāveido stratēģija, kā uzlabot studentu sociālo dimensiju". „Ir jāizvērtē visu studentu viedoklis un, balstoties uz to, ir jāveido stratēģija, kā tiek sadalītas stipendijas, kā arī jāveido īpaši fondi akadēmiski izcilākajiem studentiem," – sarunas rezultātus komentēja A.Fedorenko.
LSA lūgusi IZM atbalstu kreditēšanas nosacījumu pārskatīšanai, rosinot veidot sadarbību ar valsts bankām un Finanšu ministriju, lai drīzā nākotnē būtu iespējami ne tikai valsts, bet arīdzan augstskolu galvotie kredīti. Kā uzsvēra LSA prezidents E.Bērziņš, tas atvieglotu un paātrinātu kredītu izsniegšanas mehānismus un veicinātu studiju pieejamību studējošajiem.
Diskusijas noslēgumā tika pārrunāta LSA kā studentu viedokļa paudēja ciešāka iesaiste arī programmu licencēšanas procesā. „Šodien tika iegūts ministres atbalsts ar LSA iniciatīvu tapušajiem grozījumiem noteikumos par studiju programmu licencēšanu. Turpmāk licencēšanas komisijā ar balsstiesībām tiks iekļauts LSA deleģēts studentu pārstāvis," norādīja LSA Akadēmiskā virziena vadītāja Asnate Kažoka. Noteikumu grozījumi, kas provizoriski tiktu apstiprināti šā gada augusta beigās, paredz, ka „netiks pieļauta vienveidīgu programmu "atražošana" masveidā", programmu izvērtēšanā tiks pieaicināti attiecīgās nozares eksperti, kā arī tiks noteikts „minimālais pasniedzēju īpatsvars dažādu izglītības līmeņu programmu īstenošanā".
Kā ministre, tā LSA prezidents aizritējušo tikšanos vērtēja pozitīvi, norādot, ka „turpmākā sadarbība būs atkarīga ne tikai no ministres iniciatīvas, bet arī no LSA iesaistes un aktivitātes".
