Pieaugums elektroenerģijas nozarē viennozīmīgi saistīts ar laika faktoru - pateicoties rekordlielam sniega daudzumam šoziem, Latvijas hidroelektrostacijas saražoja rekordlielu elektrības daudzumu. Vasarā HES jaudas samazināsies, līdz ar ko arī elektroenerģētikas ieguldījums kopējā rūpnieciskā izlaidē samazināsies. Par to liecina jau maija dati - maijā pret aprīli elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide samazinājās par 4,2%.
Kopumā apstrādes rūpniecības izlaide maijā turpināja pieaugt - maijā pret aprīlī tā pieaugusi par 1,3%, bet pret iepriekšēja gada maiju - par 13,3%. Šeit pieaugums noteikti būs noturīgāks, jo pamatojas nevis uz īslaicīgiem faktoriem, bet gan uz Latvijas ekonomikas struktūras pakāpenisku maiņu. Vislabāko sniegumu demonstrēja tradicionālās eksporta nozares - kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecībā un metāla apstrāde. 2010. gada pirmajos piecos mēnešos kokapstrādes izlaide pieaugusi par 36,7%, ķīmiskajā rūpniecībā - par 34,6%, metālu ražošanā - par 16,2%. Diemžēl mazāk veiksmīga ir farmaceitiskā rūpniecība - pirmajos piecos mēnešos izlaides apjoms samazinājās par 20,3% salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, bet gada griezumā samazinājums sastādīja 17,3%. Latvijas farmaceitiskajai rūpniecībai izdevās ar samērā nelieliem zaudējumiem pārdzīvot Latvijas rūpniecībai smagāko periodu - 2009. gada pirmo pusi, taču turpmāk, visticamāk, sīvas konkurences eksporta tirgos dēļ bija spiesta būtiski samazināt savu izlaidi.
Kopumā var teikt, ka Latvijas rūpnieciskās izlaides statistika maijā ir pozitīva. Pieaugums pret aprīli sastādīja 0,3%, turklāt jāņem vērā, ka šo rādītāju ietekmēja izlaides kritums elektroenerģētikā (minētā īslaicīgā faktora dēļ) un ieguves rūpniecībā, kur pret iepriekšējo mēnesi izlaide samazinājās par 1%. Ja pašreizējās tendences apstrādes rūpniecībā saglabāsies, rūpniecības pieaugums nākamajos mēnešos būs vēl lielāks. Rūpniecības eksportējošo nozaru attīstība palīdzēs Latvijai mainīt savu ekonomikas struktūru ilgtspējīgāka izaugsmes modeļa virzienā.