Pēc Oša domām, jaunākie bezdarba līmeņa rādītāji no tautsaimniecības attīstības līmeņa uzskatāmi par labiem.
Ekonomists atturīgi prognozēja iespējamās bezdarba līmeņa izmaiņas nākotnē, norādot, ka to ir visai grūti prognozēt. Piemēram, ja vainagosies cīņa ar inflāciju un tautsaimniecības izaugsme samazināsies, var palielināties bezdarba līmenis. Ja iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme samazināsies līdz 10% vai 9%, bezdarbs nepieaugs, bet, ja IKP nokritīsies līdz 7% vai 6%, tad bezdarba līmenis atkal varētu palielināties, uzskata Osis.
Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš ir pārliecināts, ka reāli valstī bezdarba līmenis ir vēl mazāks, nekā to uzrāda oficiālā statistika.
Pēc Rantiņa novērojumiem, darbaroku trūkumu izjūt gandrīz visas nozares un šāda situācija ir visos Latvijas reģionos. Nenoliedzami bezdarba līmeņa samazināšanos ir ietekmējis darbaroku trūkums.
"Patlaban bezdarba problēma ir mazāka nekā darbinieku deficīta problēma," sacīja Rantiņš. Viņš uzsvēra, ka rūpniecības nozare necer uz būtisku darbaspēka papildinājumu nākotnē, tāpēc jau tagad nozarē notiek aktīvas pārmaiņas, lai maksimāli palielinātu darba ražīgumu uz vienu strādājošo. Kopš 2000.gada izstrāde nozarē uz vienu strādājošo pieaugusi trīs reizes un šis process turpināsies, atzina asociācijas vadītājs.
Jau ziņots, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada augusta beigās bija 5,4%, kas ir par 0,3 procenta punktiem mazāk nekā jūlija, kad bezdarba līmenis bija 5,7%, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
NVA uzskaitē augusta sākumā bija 60 635, bet augusta beigās - 57 940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.
