Ķīna vienīgi aizdos pandas "pavairošanas un bioloģisko pētījumu veikšanai", portāls "Chinanews.com" citē Cao.
Pandas, kas ir pakļautas iznīcības riskam savos kalnos un bambusa mežos, tika aizdotas un atdotas vairākām valstīm kā labas gribas dāvanas un draudzības simboli. Kritiķi apsūdz Ķīnu "pandu diplomātijas" izmantošanā, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un saņemtu milzīgas nomas maksas no valstīm, kurām tā aizdevusi pandas.
Sestdien Madrides zooloģiskais dārzs saņēma Ķīnas valdības aizdoto pandu pāri. Pagājušajā nedēļā Ķīna piekrita aizdot pandu pāri Adelaidas zooloģiskajam dārzam Austrālijā uz desmit gadiem.
Cao teica, ka Ķīna dāvinās pandas vienīgi Honkongai un Taivānai. "Tā ir pandu nosūtīšana brāļiem," viņš teica.
Aprīlī Ķīna nosūtīja otru pandu pāri Honkongai, atzīmējot desmito gadadienu, kopš šī bijusī britu kolonija atgriezās Ķīnas pārvaldē.
Ķīna vairākkārt piedāvājusi nosūtīt pandas uz Taivānu, taču saņēmusi atteikumu. Kāds Taivānas likumdevējs reiz salīdzināja tās ar Trojas zirga Pekinas variantu, "kura mērķis ir sagraut Taivānas psiholoģisko aizsardzību".
Lielās pandas ir viena no apdraudētākajām dzīvnieku sugām pasaulē, jo savvaļā mīt tikai apmēram 1590 pandas, lielākoties Sičuaņas kalnos. Pētījumu centros ir nedaudz vairāk nekā 210 pandas, bet vēl neliels skaits atrodams pasaules zooloģiskajos dārzos.
Astoņdesmito gadu vidū savvaļā bija atlikušas aptuveni 1110 pandas.
Lielās pandas, kas slavenas ar savu lielo ēstgribu un izvēlīgumu partneru ziņā, nav vairs uz iznīcības sliekšņa, bet šo dzīvnieku izmiršanas briesmas tomēr vēl nav garām.
