Kā tad nu šie dienvidnieciskie čammas var apdraudēt ziemeļniecisko ES dalībvalsti Latviju? Un kāds gan bieds tie var būt Rīgas zoodārzam, kura speciālisti pat tīģeri Vasju piejaucējuši un cūciņu Līgu no cepešpannas paglābuši?
Izrādās, vairums priekšstatu par bruņrupučiem ir maldīgi un šie dzīvnieki jau okupējuši Rīgas zoodārza rāpuļu ekspozīcijas un pārredzamā nākotnē to pašu grasās veikt arī ar Latvijas dīķiem un ezeriem.
Sauszemes bruņrupuči (Vidusāzijas, Grieķijas u.c.) tik tiešām ir lēnīgi, siltummīļi veģetārieši.
Turpretī ūdens bruņrupuči (Eiropas purva, sarkanausu, dzeltenausu, Kaspijas u.c.) ir visai veikli peldētāji un rāpotāji, kas galvenokārt pārtiek no dažādiem dzīvniekiem - zivīm, abiniekiem, gliemjiem. Šie bruņrupuči prot lieliski maskēties un dabā ir ļoti žigli un uzmanīgi. Pie tam, atšķirībā no sauszemes bruņrupučiem, dažu sugu ūdens bruņrupuči (sarkanausu) Latvijā var arī veiksmīgi pārziemot, tātad - var kļūt par Latvijas faunas sastāvdaļu!
Dari ko darīdams, apdomā galu!
Līdz šim Latvijā savvaļā notverti jau 6 sugu bruņurupuči un tikai Eiropas purva bruņrupucis uzskatāms par Latvijas dabai raksturīgu (kaut reti sastopamu un apdraudētu) sugu.
Acīgi ļaudis dabā notvēruši ne tikai no mājām pamukušus (vai atlaistus) Vidusāzijas bruņrupučus un sarkanausu bruņrupučus, par kuru atrašanu speciālisti sen vairs nebrīnās, bet arī visai eksotiskos Ķīnas mīkstrupučus un Kaspijas bruņrupučus. Nu pie Liepājas notverts arī dzeltenausu bruņrupucis un ir aizdomas, ka kādā Latvijas ūdenskrātuvē varētu mājot arī Amerikas ezeru bieds kaimana bruņrupucis (krietnas mutesbļodas lielumā...).
Vainīga cilvēku neapdomība un zināšanu trūkums, par mājas mīluli izvēloties bruņrupuci.
Gan legālais, gan "melnais" tirgus bruņrupučus piedāvā itin plašā izvēlē. Šos dzīvniekus bez lielām pūlēm var atvest arī no ārzemju ceļojumiem, jo tie, pat pavirši iebužināti ceļasomas dibenā, spēj pārciest garus ceļojumus.
Bet! Sauszemes bruņurpucītis bieži vien izrādās pārāk lēnīgs, lai kļūtu par līdzvērtīgu rotaļu biedru bērniem. Savukārt ūdens bruņrupuči aug varen ātri un drīz vien to turēšanai nepieciešams liels un dārgs akvārijs. Bez tam, šie ūdens plēsoņas spēj visai pamatīgi iekost barotājam pirkstā. Spilgts piemērs - sarkanausu bruņrupuči. Divlatu lieluma šīs sugas pārstāvjus par nieka naudu varēja (var) nopirkt teju vai katrā zooveikalā, saņemot solījumu, ka šie aug tik lēni, tik lēni... Bet, labi barots, jau pēc pieciem gadiem rupucis jau sasniedz plaukstas izmērus. Nu "modē" nākuši sarkanaušu radinieki dzeltenausu bruņrupuči.
Tā dzīvnieki kļūst par apgrūtinājumu un saimnieki nonāk dilemmas priekšā - atlaist kādā ezerā, lai dzīvo kā māk, vai arī nest uz zoodārzu. Bet zoodārzs nav bruņrupuču patversme un tam vienkārši nav kur izvietot simtu badīgu un plēsīgu rāpuļu. Bet tas ir JĀDARA, jo svešzemju dzīvnieku nonākšana dabā ne tikai apdraud vietējās sugas - Eiropas purva bruņrupuču nākotni (jāatceras Amerikas ūdeles uzvaras gājiens Latvijas dabā), bet arī var sekmēt dažādu Latvijai neraksturīgu parazītu un slimību nonākšanu mūsu vidē. Un te nu sekas ir pilnīgi neprognozējamas...
Ko darīt?
Fakti ir ļoti nepatīkami.
Šobrīd Rīgas zoodārza improvizētajā "bruņurupuču patversmē" ir 20 sarkanausu bruņrupuči (dzimtene Amerika) un 12 Vidusāzijas bruņurupuči, kas iepriekšējiem saimniekiem kļuvuši nevēlami un lieki. Pie tam, pēdējo gadu laikā desmiti sarkanausu bruņurupuču iemidzināti, jo, pārmēru lielam dzīvnieku skaitam dzīvojot nelielajā zoodārza karantīnas telpu baseinā, izplatījās slimības.
Daugavpilī, Latgales zoodārzā, īpašā dīķī un ekspozīcijās šobrīd izvietoti vairāk kā 60 sarkanausu un pārdesmit dažādu citu sugu bruņrupuči.
Diemžēl daļa no šiem dzīvniekiem notverti Latvijas dīķos, ezeros un pļavās, viešot bažas, vai reālais svešzemju "okupantu" skaits jau nav sasniedzis biedējošus apmērus.
Rīgas Zooloģiskais dārzs, apzinoties šos Latvijas dabas "piesārņošanas" draudus, nu apsver iespējas paplašināt savu "bruņurupuču patversmi" un, galvenais, uzlabot šo rāpuļu karantinēšanas iespējas, lai izslēgtu slimību un parazītu ievazāšanu. Lieliski jau būtu, ja veiksmīgie bruņrupuču tirgotāji zooveikali šajā pasākumā ieguldītu savus līdzekļus. Nu kaut vai 5 LVL no katra pārdotā rupucēna... Diemžēl šādu atbildības izpausmi laikam grūti būs sagaidīt, tāpēc Rīgas zoodārzs un Latgales zoodārzs drīzāk cer uz citu uzņēmēju atbalstu bruņrupuču patversmju labiekārtošanā.
Bet Latvijas iedzīvotājus aicinām ziņot par katru savvaļā redzēto bruņurupuci. Pavisam lieliski būtu, ja to izdotos nofotografēt vai noķert. Tā varbūt izdosies atklāt kādu jaunu Latvijā reti sastopamā "iedzimtā" purva bruņurupuča atradni, vai arī - atklāt septīto... astoto... devīto... eksotisko "okupantu" sugu.
Papildu informācija:
Latgales ZOO,
Mihails Pupiņš
mob. 29621191
Rīgas ZOO,
Laura Līdaka
mob.26172398
Ingmārs
mob.29106022
