Aļņu mātes tiek slauktas tikai četrus mēnešus gadā - no maija, kad piedzimst jaunie alnēni, līdz septembrim, kad viņas atkal kļūst grūsnas. Dienā tās katra dod no diviem līdz sešiem litriem piena.
Fermas biologi ir izdomājuši unikālu metodi, kas ļauj slaucējām regulāri slaukt aļņu mātes.
Maijā, kad aļņu mātēm dzimst alnēni, slaucējas ar tām satuvinās un pārklāj sevi ar alnēna smaržu. Tāpēc dzīvnieki slaucējas uzskata par saviem bērniem un ļauj tām sevi slaukt. Slaukšanas process viņai vienkārši ir bērna barošana, pastāstīja bijusī govju slaucēja Jekaterina Jegorska. Tomēr process ir arī bīstams, jo, ja alnim kaut kas nepatiks, tas var cilvēku nopietni savainot.
Savukārt alnēni tiek atdoti audzināšanā cilvēku "audžumātēm", kas tos pārliecina, ka ir viņu īstās mātes. Alnēni atsaucas uz savu "māšu" saucieniem un seko tām. Galvenais esot ar viņiem runāt, jo aļņi ļoti labi atšķir balsis un uz svešu balsi neatsauksies, sacīja vietējās veterinārās akadēmijas studente Anastasija, kuras audzināšanā nodoti 12 trīs mēnešus veci aļņu teļi.
Krievu zinātnieki atklājuši, ka aļņu piens ir ļoti veselīgs un tam piemīt dziednieciskas īpašības. Ferma to piegādā dažus kilometrus attālajai sanatorijai "Ivan Susanin", kas piedāvā speciālu aļņa piena dziedniecības kursu un sasaldē aptuveni 500 litrus ziemai.
Aļņa piena struktūra ir līdzīga govs piena struktūrai, taču tas ir daudz treknāks - tajā ir 9% līdz 10% tauku. Arī olbaltumvielas tajā ir 9% līdz 10%. Tajā ir arī vērtīgas aminoskābes un vitamīni. To izmanto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta un citu ar kuņģa un zarna trakta darbību saistītu slimību, kā arī asins slimību ārstēšanai, stāstīja sanatorijas vadītāja Natālija Juškeviča.