Tieši pirms 70 gadiem, 1940. gada 5. augustā Latvija tika oficiāli iekļauta PSRS sastāvā. Veiktās aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādas atmiņas iedzīvotāji pašlaik saglabājuši par šo laiku.
Aptaujas rezultāti parāda, ka padomju gadi mūsu valsts iedzīvotājiem visbiežāk tomēr saistās ar negatīvām asociācijām, kas skar tālaika politisko situāciju, tostarp - padomju režīmu un nebrīvību (šādu atbildi snieguši 64% aptaujāto), padomju propagandu un pārkrievošanu (41%) un cīņām par Latvijas neatkarību (33%).
Tomēr daudzi aptaujātie šo laiku saista arī ar sadzīviskākām lietām (aptaujā varēja izvēlēties vairāk kā vienu atbilžu variantu): 52% tas asociējas ar pārtikas taloniem un garajām rindām veikalos, bet 37% šis laiks atsauc atmiņā padomju gados tapušās filmas.
Katrs desmitais aptaujātais atzinis, ka PSRS gadi viņam asociējas ar „Pirmā maija" apaviem un „Radiotehnikas" radio aparātiem. 17% Latvijas PSR laiki saistās ar 1.maija demonstrācijām, bet tikai retajam palikušas spilgtas atmiņas par kvasa tirgošanas cisternām un gāzēto dzērienu automātiem – šādu atbildi snieguši vien 4% respondentu.
„Aptaujās piedalās arvien lielāks skaits jaunu cilvēku, kuri dzimuši jau neatkarīgajā Latvijā vai padomju režīma laikā bija tik mazi, ka to vienkārši neatceras. Taču, laikam ejot, arī vecākām paaudzēm asociācijas lielākoties saistās ar būtiskiem jautājumiem – politisko brīvību trūkumu, nacionālo jautājumu, ekonomiku, kas nespēja nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku un radīja bezgala garajās rindas pēc paša nepieciešamākā, kamēr ar tādu padomju laikam raksturīgu ūnikumu kā gāzētā ūdens automāti asociācijas vairs faktiski nerodas. Tomēr plašāki pētījumi droši vien atklātu arī krietni vien personiskākas asociācijas," komentējot aptaujas rezultātus, norāda „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu direktors Arnis Lapiņš.
„P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtītajā aptaujā noskaidrots arī tas, kas iedzīvotājiem visvairāk pietrūkst no tālaika dzīves. Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, lielākā daļa aptaujāto (47%) atzinuši, ka viņiem pietrūkst PSRS laikā pieejamās bezmaksas medicīnas un izglītības. Daudzi arī norādījuši, ka viņiem pietrūkst dzīves bez stresa, kas valdīja PSRS laikā, kad bija augstāks labklājības līmenis, nebija problēmu atrast darbu vai samaksāt īri, - šādi atbildēja 41% aptaujāto.
„P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu direktors Arnis Lapiņš uzsver: „Šādas atbildes ir jāuztver kā netieša mūsdienu situācijas un valsts politikas kritika. Respondenti it kā norāda – pat PSRS spēja garantēt darba vietas, bezmaksas izglītību un veselības aprūpi, kamēr tagadējai varai tas nav pa spēkam. Ar to, ka sociālisms ir spējis kaut ko dot bez maksas (nav svarīgi – uz kā rēķina un kādā kvalitātē), ir izskaidrojama sociālistisko ideju dzīvotspēja, pievilcība, un gluži loģiski, ka uz šo bezmaksas labumu solīšanu tiek balstīta dažādu kreiso spēku propaganda."
Tāpat katrs ceturtais aptaujātais norādījis, ka kopš PSRS laikiem ievērojami mainījusies līdzcilvēku attieksme vienam pret otru un viņiem pietrūkst tālaika savstarpējo attiecību, kad cilvēki bijuši pretimnākošāki, laipnāki un draudzīgāki. Savukārt 21% aptaujāto norādījuši, ka viņiem visvairāk trūkst tālaika sabiedriskā transporta lēto biļešu.
Citas atbildes iedzīvotāji izvēlējušies retāk, tostarp tikai 18% pauduši nostaļģiju pēc kolhozu sistēmas, 8% ilgojušies pēc kvalitatīvas kultūras dzīves, kas bija pieejama padomju gados, 6% aptaujāto pietrūcis padomjlaiku reģionālās attīstības, jo tolaik Latvijas reģioni viņiem šķituši sakoptāki un attīstītāki, un vien 4% ilgojušies pēc tālaika pārtikas.
Tomēr ļoti liels respondentu skaits (39%) norādījuši, ka no Latvijas PSR laika viņiem nepietrūkst nekā.
Iedzīvotāju aptauja veikta internetā pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma no šī gada 5. līdz 26.jūlijam. Aptaujā piedalījās 723 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 23 līdz 62 gadiem. Atbildot uz jautājumiem, respondentiem bija iespējas izvēlēties vienu vai vairākas atbildes.