Par apsveicamiem šos valdības plānus nosauca Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns. Viņš skaidroja, ka inflācijas apkarošanas plānā dažas paredzētās lietas jau vairs nav aktuālas un ir jādomā par citu darbību veikšanu. To darīšot valdība, uzklausot ekonomistu ieteikumus. Arī A. Kalvītis atzina, ka pašreizējais pretinflācijas plāns ir pārāk šauri orientēts, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Ir nepieciešams domāt ne tikai par inflācijas apkarošanu, bet arī par visas ekonomikas stabilizāciju, skaidroja ministru prezidents.
„Valdība un ministrijas sāk apzināties problēmas draudus,” tikšanās iemeslus skaidroja ekonomists Ojārs Kehris. Viņš izteica cerību, ka tas neesot bijis sabiedrisko attiecību solis un informēja, ka ir aicinājis valdību ik mēnesi nākt klajā ar inflācijas samazināšanas pūļu rezultātiem.
Saruna ar ekonomikas sfēras profesionāļiem, premjera vārdiem sakot, „galvenokārt bija veltīta ekonomiskās stabilizācijas problēmām Latvijā”, un tās laikā izskanēja „visdažādākie piedāvājumi”. Tie paredz eksporta veicināšanu, fiskālās politikas uzlabošanu, darba samaksas iesaldēšanu, valsts konkurētspējas attīstīšanu un citas aktivitātes.
Ierobežos algu pieauguma tempus
Jau drīzumā Ministru kabinets plāno sākt sarunas ar arodbiedrībām un darba devējiem par darba algu pieaugumu ierobežošanu. A. Kalvītis pieļāva iespēju algu pieaugumu piesaistīt produktivitātes pieaugumam vai arī inflācijas kāpuma līmenim. „Jāsaka, ka darba samaksa pēdējos trīs gados valstī ir attīstījusies vidēji ar ātrumu 25% gadā, kas ir (..) pēc pēdējo gadu rezultātiem trīs reiz lielāks nekā cenu kāpums,” akcentēja premjerministrs.
Valdība veidos vidēja termiņa budžetu 2008.- 2010.gadam, kad tiks meklētas iespējas budžeta pārpalikumu plānot vismaz 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt, nodokļu politikā būtiskas izmaiņas šogad un 2008.gadā netiek plānotas.
A. Kalvītis aicināja nepārspīlēt situāciju, atgādinot, ka valsts attīstās un ka IKP pieaug, kam līdzi nāk arī inflācijas kāpums.
Viņš akcentēja, ka ar inflāciju nevarēs tikt galā viena vai divu mēnešu laikā. „Nav iespējams ar vienu soli atrisināt [situāciju],” līdzīgu viedokli pauda O. Kehris.
