1953.gads. Irāna. Tās premjerministrs Muhameds Mosadegs mēģināja nacionalizēt Irānas naftas laukus, kurus tobrīd apsaimniekoja Anglo-Irāņu naftas kompānija. Britiem, kuri tobrīd no tā pelnīja labu piķi, tā nebija laba ziņa. Palīdzība tika meklēta pie ASV, kas arī dāsni to apsolīja, protams, pretī paņemot kādu „procentu” – naftas lauku izskatā. Ņemot vērā tautas atbalstu tā brīža Irānas vadītājam, pirmā lieta, kas tika izdarīta, bija tautas noskaņošana pret premjeru – ASV un Lielbritānija uzsāka Irānas boikotu un izdarīja masīvu politisku spiedienu uz Irānas valdību, reizē tautas vidū, uzsākot plašu pret valdību vērstu propagandu.
1954.gads. Gvatemala. Demokrātiski ievēlētais Gvatemalas galva Džakobs Arbenzs Guzmans mēģināja valstī ieviest zemes reformu. Kā par nelaimi lielākais zemes īpašnieks Gvatemalā bija United Fruit Company, jebšu uzņēmums, kas pieder ASV. Balstoties uz valstij maksātajiem nodokļiem, Gvatemala piedāvāja arī zemes kompensācijas naudu, taču tā amerikāņiem nelikās pietiekami liela, jo kā jau minēju – balstījās uz kompānijas nomaksātajiem nodokļiem valstij, kas reāli bija ļoti maz no tā, ko vajadzētu maksāt. Amerikāņi uzsāka sagatavošanos Arbenza gāšanai. Jūtot, ka labi nebūs, Arbenzs sāka meklēt sabiedrotos, lai iegādātos ieročus. Tādus viņš atrada Čehoslovākijā, kur iegādājās 2000 tonnas Otrā pasaules kara vācu lietotos ieročus. Diemžēl tirdzniecības partneri izrādījās no sociālistiskās puses un tas ļāva ASV Gvatemalu ierindot pie pretiniekiem. Tika izveidota Gvatemalas „trimdas” armija, jebšu dumpinieku armija pulkveža Karlosa Kastillo Armasa vadībā, kas 18.jūnijā iebruka Gvatemalā. Šie notikumi aizsāka Gvatemalas pilsoņu karu, kurš noslēdzās tikai 1996.gadā.
1959.gads. Kuba. Kārtējais CIP roku darbs ir tā saucamais desants Cūku līcī. Par ASV un Kubas īpašajām attiecībām laikam nav plaši jāstāsta. Atkal scenārijs vienāds – ASV savāca pret Fidelu noskaņotus kubiešus, tos apmācīja un... sūtīja gāzt Fidelu. Tiesa gan Fidela vīrus apmācīja PSRS treneri.
1960.gads. Kongo. 1960.gada 30.jūnijā Kongo no Beļģijas kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti. Pirmās vēlēšanas notika pat visai demokrātiski un par pirmo premjerministru kļuva Patriks Emerijs Lumumba. Tomēr, kā jau afrikāņiem pierasts, viņi sāka kašķēties savā starpā to atbalstīja arī CIP. Rezultātā Lumumba 14.septembrī tika gāzts un apcietināts savā rezidencē. Viņu apsargāja ANO karavīri, tomēr kā jau ANO pierasts, šī sargāšana bija visai nosacīta ar no tām izrietošajām sekām.
1963. un 1968.gads. Irāka. Ja šodien Irākas valdošā partija Baath ir ASV viens no lielākajiem pretiniekiem, tad 1960.gados tā bija lielākais draugs. Nu jau pakārtais Sadams ļoti veiksmīgi darbojās, pakalpojot ASV interesēm. Protams – galvenais ASV iemesls bija nafta, uj, piedodiet, cīņa pret komunismu. Tieši šajā laikā Irākai nosūtītie ieroči vēlāk tika izmantoti pret kurdiem.
Šis nu bija neliels ieskats CIP darbībā sargājot ASV intereses. Turpmāk vēl.
