Pašreizējā tirgus vērtība šim zemesgabalam ir aptuveni seši miljoni latu, pirkuma līgums Zemesgrāmatā tika apstiprināts par 40 000 latu, bet krāpnieku sameklētais pircējs - Ukrainas pilsonis par šo īpašumu uzreiz bijis gatavs maksāt trīs miljonus latu.
Policijas vadība Zemesgrāmatas tiesneses rīcību lūgs izvērtēt Tieslietu ministrijai. Ķuzis sacīja, ka pagaidām kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā nav pazīmes, ka tiesnese būtu veikusi noziedzīgu nodarījumu. Visticamāk, viņai bija šaura, formāla pieeja darījuma apstiprināšanai, sacīja Ķuzis.
Šā gada 28.augustā policija saņēma informāciju par to, ka ir uzsākts atsavināšanas process 4,9 hektārus lielam zemesgabalam Rīgā, Kalnciema ielā, un šim procesam varētu būt krimināls raksturs. Policija sāka darbu un atklāja, ka minētais zemesgabals tā faktiskajiem īpašniekiem - diviem Latvijas pilsoņiem, veiksmīgiem uzņēmējiem, vairs nepieder. Šis zemesgabals bija iegūts mantojumā.
Zemesgrāmatā jau bija noformēti dokumenti, kas apliecināja īpašuma tiesības citai personai - bezpajumtniekam. Krāpnieki par pieciem latiem bija ieguvuši bezpajumtnieka pasi un ļoti kvalitatīvi viltojuši visus nepieciešamos dokumentus, apejot pat notāru. Situācija bija tāda, ka Zemesgrāmatā jau bija noticis juridisks akts jeb darījums - bija jau noslēgts pirkuma un īpašumtiesību nostiprinājuma līgumi. Tas nozīmē, ka patlaban faktiskie īpašnieki ar šo zemesgabalu neko nevar iesākt, īpašuma maiņa var notikt tikai caur tiesu. Ķuzis teica, ka zemesgabalam patlaban ir uzlikts arests un jāgaida tiesas lēmums.
Sešu cilvēku noziedzīgā grupa, kas strādājuši neatkarīgi cits no cita, kontaktējoties tikai ar vienu personu, kas bija kā nākamais posms krāpšanas īstenošanai, bija sameklējuši pircēju - Ukrainas pilsoni. Mūsu valsts likumdošana neparedz pārdot zemi trešo valstu pilsoņiem, tādēļ bija jāizdomā shēma, kā šo situāciju apiet, skaidroja Ķuzis.
Viss bija izdomāts - zemi pērk bezpajumtnieks, tad izveido firmu un minēto zemesgabalu reģistrē kā uzņēmuma kapitālu, bet Ukrainas pilsonis nopērk attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļas, tādējādi kļūstot par zemes īpašnieku.
Kad policija bija izmeklēšanu atšķetinājusi līdz krāpšanas organizatoriem, viņi secināja, ka šie noziedznieki jau ir tiesībsargiem pazīstami. 1968.gadā dzimis vīrietis, šīs krāpšanas galvenais organizators, jau 2003.gadā tika notiesāts par krāpšanu lielā apmērā ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Rīgas apgabaltiesā patlaban atrodas vēl viena krimināllieta par krāpšanu, kurā figurē šis pats cilvēks, bet šā gada martā bijis vēl cits tiesas spriedums pret apcietināto personu. Martā tiesa viņam par krāpšanu lielā apmērā piespriedusi septiņus gadus cietumā ar mantas konfiskāciju, bet tā kā šis spriedums ir pārsūdzēts un gaida izskatīšanu nākamajā tiesas instancē, krāpnieks turpina realizēt savas noziedzīgās darbības.
Ķuzis ir gandarīts par lietas izmeklēšanu, jo visiem grupas dalībniekiem ir izdevies pierādīt viņu vainu noziegumā. Policiju sarūgtinot fakts, ka Zemesgrāmatas tiesnese līdz galam nav veikusi savu darbu. Ķuzis pieļauj, ka viņa nevarēja uzreiz atpazīt kvalitatīvos dokumentu viltojumus, bet faktu, ka šāds zemesgabals tiek pārdots par tik zemu naudu, viņai vajadzēja pārbaudīt, kaut vai piezvanot notārei, lai pavaicātu, vai viņa šādu darījumu ir apstiprinājusi. Kopumā policija uzsver, ka sadarbība ar notāriem un arī Zemesgrāmatas tiesnešiem ir vērtējama kā veiksmīga, bet šis gadījums parāda, ka tā vēl jānostiprina ciešāk, izskaidrojot dažādas nianses.
Ar katru gadu noziegumi, kas saistīti ar krāpšanu nekustamo īpašumu jomā, pieaug, taču policija arī strādājot ļoti veiksmīgi šo noziegumu atklāšanā. Šā gada astoņos mēnešos uzsākti 15 kriminālprocesi par krāpšanu lielā apmērā nekustamo īpašumu jomā. Pēc Ķuža teiktā, šogad izdevies novērsti 15 miljonu latu zaudējumus.
Iedzīvotāji, kuri ir īpašnieki vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem, aicināti būt ļoti vērīgi, regulāri pārliecināties, vai ar īpašumu nav veiktas kādas pretlikumīgas darbības. Visizdevīgāk nodrošināties pret šādiem apkrāpšanas gadījumiem ir, uzliekot īpašam ķīlu jeb nodrošinot to ar apgrūtinājumu, tādējādi liedzot jebkādas iespējas rīkoties ar šo īpašumu bez attiecīgās iestādes akcepta.
Šajā konkrētajā gadījumā faktiskie īpašnieki bijuši turīgi, naudu, ieķīlājot zemi, viņiem nevajadzējis ņemt no bankas, tādēļ "šis zemesgabals bija kā sviestmaize", teica Ķuzis.