Bezdarba samazināšanos ir virzījis tieši nodarbinātības pieaugums, nevis aiziešana no darba tirgus, kas būtu ļoti nevēlami. 2.ceturksnī valstī vidēji strādāja gandrīz par 20 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā 1.ceturksnī. Nodarbināto skaitu tikai nedaudz ietekmējusi „simtlatnieku" programma, kurā iesaistīto skaits ceturkšņa laikā pieaudzis tikai par 700 cilvēkiem. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits ceturkšņa laikā ir samazinājies par 9.6 tūkstošiem, bet ļoti strauji, par 16.1 tūkstoti jeb vairāk nekā par ceturto daļu samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Šādu pavērsienu varēja gaidīt, taču izmaiņu temps ir pārsteidzošs. Jāpiebilst, ka uz pilnu slodzi strādājošo skaits ir pieaudzis vēl straujāk - par 33.4 tūkstošiem.
Sagaidāms, ka 3.ceturksnī bezdarba kritums būs straujāks, jo aizvadītā ceturkšņa rezultātu vēl ietekmēja apstāklis, ka 1.ceturkšņa sākumā bezdarba līkne bija augšupejoša. Sagaidu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies par apmēram 1.5%. Nav šaubu, ka 3.ceturksnī bezdarbs būs samazinājies gada griezumā.
Tomēr bezdarbnieku skaits joprojām ir ļoti liels, un tā būs sāpīga problēma vēl vairākus gadus. Lielu devumu bezdarba samazināšanā nenoliedzami var dot iekšzemes pieprasījuma aktivizēšanās, mājsaimniecībām aktīvāk tērējot naudu un izmantojot jau atkal daudz plašākās aizņemšanās iespējas. Taču līdz galam šo problēmu var atrisināt tikai strukturālas pārmaiņas ekonomikā, pieaugot eksporta nozaru īpatsvaram.
Cik tieši liels ir nepieciešamais darbavietu skaits, pateikt ir ļoti grūti. Kompetentu valsts iestāžu vērojumi liecina, ka apmēram ceturtā daļa reģistrēto bezdarbnieku faktiski strādā. Jādomā, ka daudzi no viņiem nevēlas atklāt savu statusu arī darbaspēka apsekojuma aptaujas veicējiem, jo bažījas iekulties nepatikšanās, uztverot visas valsts iestādes kā vienotu veselumu un nejūtoties pārliecināti par aptauju anonimitāti. Tāpēc ne reģistrētais bezdarbs, ne darbaspēka apsekojuma uzrādītais darba meklētāju īpatsvars nav uzskatāmi par precīziem „patiesā" bezdarba līmeņa rādītājiem.
Interesanti, ka apsekojuma uzrādītās algu izmaiņas parāda, ka nedaudz samazinājušās gan ļoti mazās algas (līdz 200 latiem) un arī lielās (virs 1000 latiem). Tas saskan ar vērojumu, ka ekonomikas izaugsmi patlaban virza preču sektors, kurā algu atšķirības ir mazākas nekā pakalpojumu sektorā. Varbūt tas ir pirmais solītis ceļā uz Latvijas tapšanu par vidusšķiras sabiedrību.