Kopumā izstādē iekļautas 6 mūsdienīgas skolu formas un 2 skolēnu tērpi no astoņdesmitajiem gadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar skolas formu un darba apģērbu šūšanas uzņēmumu „PRO Fashion", kas ikdienā nodarbojas ar daudzu Latvijas skolu apkalpošanu uniformu izgatavošanā.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere apstiprina: „Nenoliedzami, skolas formām ir daudz priekšrocību, it īpaši saistībā ar piederības veidošanu izglītības iestādei, kas disciplinē skolēnus un attīsta viņu pienākuma un atbildības izjūtu, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšanu." Atsevišķās Latvijas skolās jau ir ieviestas skolas formas, taču Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka lēmumam ieviest skolas formas ir jābūt pārrunātam un pieņemtam, iesaistot un ņemot vērā visu pušu - skolas pārstāvju, vecāku un arī skolēnu - intereses un iespējas.
„Kādreiz skolas formas visiem skolēniem bija obligāta prasība, bet mūsdienās tā vairs nav. Tomēr šobrīd arvien vairāk skolu visā Latvijā atgriežas pie šīs tradīcijas, uzsverot skolēnu sociālo vienlīdzību. Skolas uniformas visbiežāk ir klasiskas formas un krāsas, lai būtu piemērotas dažādām gaumēm, bet ne mazāk svarīga ir tērpa auduma kvalitāte, jo formai, kas nēsājama katru dienu, jākalpo ilgu laiku. Domāju, ka šo izstādi būs gana interesanti aplūkot kā vecākiem, tā bērniem, jo tā uzskatāmi parāda, cik skolas formas mūsdienās var būt dažādas un ka tās nebūt nav garlaicīgas un neinteresantas.", stāsta Lelde Gangnuse, tirdzniecības centra „Mols" menedžere.
Par skolas formām:
• Pirmās oficiālās skolu uniformas parādījās 18. gs. laikā privātajās skolās Eiropā, šādi tās kļuva par skolēnu pārticības „emblēmu".
• Eiropas skolu uniformu stilu ar laiku pārņēma Āzija, Austrālija, Čīle, Karību salas, Ekvadora, Jaunzēlande, Peru, Dienvidāfrika, un ASV.
• Skolu uniformu stilu no Itālijas un Spānijas pārņēma Argentīna, Bolīvija, Urugvaja un vairākas Vidējo Austrumu valstis. Prūsija ietekmēja Japānā valkāto skolas formu stilu.
• 1928. gada 11. novembrī Latvijā tika izdots rīkojums, kas strikti nosaka, kā turpmāk jāizskatās katram skolēnam – meitenēm jāģērbjas tumši zilā kleitā ar baltu apkaklīti un tumšā priekšautā, bet svētkos jānēsā balts priekšauts; zēniem jāģērbjas tumšā uzvalkā ar augstu apkakli.
• Sākot ar 1940./1941. mācību gadu ikdienā skolēniem obligāti jānēsā pelēks virsvalks. Skolotājiem obligāts tumši zils virsvalks. Pēc skolēnu protestiem pret pelēko krāsu, arī viņiem atļauts nēsāt tumši zilu apģērbu.
• Padomju gados formas tērps skolēniem bija obligāts. Visstingrākā forma bija pionieriem. 80. gados stingrība attiecībā uz formas tērpiem samazinājās – skolēni sāka variēt ar dažādām detaļām formās, šuva paši atkarībā no savām vēlmēm. 80. gadu beigās skolēnu forma vairs netika lietota – ikdienā ienāca brīvs ģērbšanās stils. Formas saglabājās tikai vairs dažās skolās.
• Mūsdienās, ņemot vērā sociālo noslāņošanos, skolas atgriežas pie formas tērpiem. Tomēr tā ir brīva izvēle un skolas iekšējās kārtības jautājums, tāpēc arī nav pieejama statistika, cik skolās Latvijā šobrīd skolēni ikdienā valkā uniformas.