Jau no deviņiem rītā pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas Raiņa bulvārī bruņojušies ar plakātiem pulcējās gandrīz pārdesmit cilvēku. Transparenti vēstīja: „Latgalīšu volūdai breivu ceļu školuos” , „Esam pamatnācija bez valodas tiesībām. Labāk būt minoritātei”, „Katra mirusi valoda ir noziegums pret cilvēci. (Lenarts Meri.)” un citu līdzīga veida informāciju.
„Valoda iet bojā,” uzsvēra piketa organizētājs Latgaliešu Studentu centra valdes loceklis Mareks Gabrišs. Viņaprāt, ir nepieciešama likuma aizsardzība, lai latgaliešu valoda neizmirtu. Nepietiekot ar to, ka mājās var runāt latgaliski, jo cilvēki šo iespēju reti, kad izmanto. M. Gabrišs aicina latgaliešu valodai piešķirt reģionālās valodas statusu, jo tad Latgalē ielu nosaukumi būšot jāraksta gan latviešu, gan latgaliešu valodā, kā arī valstij nākšoties nodrošināt televīzijas un radio raidījumu veidošanu šajā dialektā.
LSC valdes loceklis uzskata, ka skolās vismaz literatūra un vēsture ir jāmāca latgaliešu valodā. Šādai izglītības politikai atbalstu pauž arī protestētāja Agnese Urka, kura negrib, lai „latgaliešu valoda pazūd, kā lībiešu valoda”. To vēsta arī viņas turētā plakāta aicinājums: „Školotoj, runoj ar bērnim latgaliski”.
Tomēr M. Gabrišs teiktais liek noprast, ka nekādas sarunas ar valdību vai valdošo koalīciju neesot plānotas. Runāšana par šo jautājumu gan tikšot turpināta.