1980.gads. Irāna. 1980.gada 22.septembrī Sadama Huseina vadītā Irākas armija iebruka Irānā. Šo karu tiešā veidā atbalstīja arī ASV, kas piegādāja Irākai nozīmīgu izlūkošanas informāciju par pretinieka izvietojumu un bruņojumu. Dažas militārās operācijas pat izstrādāja ASV militārie speciālisti. Reizē ar to Irākai pārdeva arī ķīmiskos un bioloģiskos ieročus.
1980. gadi. Nikaragva. Lai tiktu vaļā no ASV netīkamās Sandistas Nacionālās Atbrīvošanas Frontes veidotās valdības ASV uzsāka pastiprināti finansēt t.s. Kontras, jeb pret šo partiju vērstos kontrrevolucionāros spēkus, kas bāzējās Nikareagvas kaimiņvalstī Salvadorā. Kā oficiālais pamatojums šādām pret Nikaragvu vērstām akcijām bija Sandistiešu mēģinājumi cīnīties ar Kontrām. Cīņa tieši skāra Salvadoru, kas, savukārt, paziņoja, ka meklē glābiņu pie ASV krūts. Līdz ar to ASV ieguva iespēju pilntiesīgi iesaistīties konfliktā. Gala rezultātā Nikaragvieši sūdzējās Starptautiskajā tiesā, kas piesprieda ASV samaksāt Nikaragvai 12 miljardus ASV dolāru „sāpju naudā”. ASV atteicās maksāt.
1990. gadu 1. puse. Irāka. Jau iepriekš minēju, ka sākotnēji Sadams Huseins bija labs ASV draugs un reizē arī ierocis lai noturētu savā kontrolē Persijas līča reģionu. Bet gadījās tā, ka tēvocis Sadams pats izlēma rīkoties pēc sava prāta, tāpēc ASV nācās iejaukties. Konfliktu mēs zinām ar nosaukumu „Līča karš”. Tomēr ar to vēl nebija gana. ASV ļoti vēlējās atbrīvoties no Sadama – tagad tas arī ir izdevies, tomēr jau 90.to gadu sākumā bija vairāki mēģinājumi gāzt diktatora varu. CIP, izmantojot vietējos resursus, vēlējās satricināt Irāku un noskaņot tautu pret Huseinu, tāpēc sarīkoja vairākus bumbu sprādzienus Bagdādē. Tā rezultātā cieta vairākas Irākas valdības ēkas, civilie objekti un pat kāds skolnieku autobuss.
Šīs ir tikai lielākās CIP veiktās akcijas, tomēr ne vienīgās. Tas, ka ASV bieži ir iejaukusies citas valsts iekšējās lietās nav nekāds noslēpums, tomēr jāatceras, ka šeit minētās akcijas, lielākoties bija vērstas pret PSRS interesēm ASV interešu zonās – jebšu vietās, no kurām ASV var tieši apdraudēt Padomju agresija – atceramies kaut vai Kubas krīzi. ASV, kā kapitālisma lielvalstij PSRS ideoloģija bija ne tikai nepieņemama, bet arī traucējoša. Šī iemesla dēļ ASV galvenais slepenās cīņas veicējs bija gatavs izraisīt konfliktus citur pasaulē, lai nepieļautu konflikta izvēršanos savā zemē. Vienkāršāk sakot – lai labāk nodeg nēģera būda Āfrikā, nekā amerikāņu mietpilsoņa villa Losandželosā. Līdz ar to jāsecina, ka CIP galvenais uzdevums bija, ir un būs aizsargāt ASV no jebkādām briesmām, bet ja tas nav iespējams, tad karu iznest ārā no Amerikas – uz kādu banānu republiku.
