Finanšu un ekonomikas krīze parādīja, ka neapdomīga un pārgalvīga banku un citu finanšu iestāžu rīcība var atstāt nopietnas sekas uz visu ES ekonomiku. Līdz ar to Eiropas Parlaments par vienu no savām prioritātēm noteica labāku un efektīvāku Eiropas finanšu tirgu uzraudzību. ES finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, turklāt daudzas finanšu iestādes darbojas pāri dalībvalstu robežām. Līdz ar to sarunās par Komisijas priekšlikumiem, kas tika izvirzīti pērnā gada septembrī, deputāti pieprasīja, lai tiktu izveidotas Eiropas iestādes ar plašām pilnvarām. Dažu dalībvalstu valdības šādam plānam nepiekrita, uzskatot, ka jāsaglabā nacionālo iestāžu pilnvaru apjoms. Tomēr pēc ilgstošam sarunām, vakar Parlamenta viedoklis guva virsroku.
Jaunā sistēma sastāv no Eiropas Sistēmisko risku komitejas (European Systemic Risk Board -ESRB), kuras uzdevums ir pamanīt un novērst apdraudējumus finanšu sistēmas stabilitātei kopumā, un trim Eiropas uzraudzības iestādēm (EU supervisory authorities -ESA), kuru atbildībā ir atsevišķi tirgi: bankas, apdrošināšanas un pensijas, kā arī vērtspapīri un tirgi. Tiesības pasludināt "ārkārtas situāciju" paliek Padomei (dalībvalstu ministriem), lai gan Parlaments var to pieprasīt.
Eiropas Parlamenta pilnvaras - EP būs pilnvaras pārraudzīt sistēmu - deputātiem būs veto tiesības trīs Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētaju iecelšanā, EP varēs pieprasīt Padomi izsludināt "ārkārtas situāciju", kā arī paust viedokli par standartu noteikšu un ieviešanas nosacījumiem. Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRB) priekšsēdētājam būs jāinformē EP ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas priekšsēdētāju un vietniekus par ESRB aktivitātēm
Turpmākie soļi: sagaidāms, ka ES Padome vienošanos apstiprinās 7.septembrī, bet Parlaments pilnā sastāvā par to balsos septembra beigās. Pēc tam tiks veikti praktiski pasākumi, lai jaunā sistēma varētu uzsākt darbu jau 2011.gada janvārī.