Rudenīgi dubļains, šaurs meža ceļš aizveda festivāla apmeklētājus prom no civilizācijas un tuvāk festivāla norises vietai. Nebūtu tie automašīnu riepu nospiedumi! Apmetņu telšu priekšā pie ugunskuriem sildījās autentiskos tērpos apģērbti dalībnieki. Taču visvairāk interesentu pulcējās pie nožogojuma, aiz kura varēja vērot cīņu turnīrus. Vēlāk tika rekonstruēti arī Saules kaujas notikumi, kuros zobenu un cirvju švīkstoņa bija visspēcīgākā. Atelpas brīdī satiktais rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas „Senzeme" biedrs Andris pastāstīja: „ Cīņu turnīri ir kā ekstrēmais sports. Pašam ir jākontrolē situācija un jācer, ka pretinieks darīs to pašu! Tā ir īsta cīņa, kurai ir jākoncentrējas." Izmantotais ekipējums ir pašu domubiedru grupas veidots – sieviešu pīti aizsargkrekli, vīru kaltas bruņu cepures. Cīņas visvairāk aizrāva gados jaunos apmeklētājus, kuru vecākiem savas atvases bija jāaptur, lai mazie vīri nemestos kaujas viducī.
Festivāls „Baltijas saule" ir šī gada vasaras sezonas noslēgums, kas pulcēja ne vien pašmāju domubiedru grupas, bet gan viesus no Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas un Krievijas, kuru tērpi, amatu, cīņu un dziesmu prasmes festivālu padarīja raibāku. Izrādās, ka dalībnieki Zaķusalu apdzīvoja jau visu aizvadīto nedēļu, uz savas ādas izbaudot lietusgāzes un rudens elpas nežēlīgumu. Ja biedrus ar vājāku veselību laika apstākļi bija pievarējuši, pārējos tie saliedēja. Latvijā esot ap desmit rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupas, apvienojot cilvēkus, kas interesējas par Latvijas senvēsturi, galvenokārt saistītu ar 9. līdz 12. gadsimtu. Biedrības „Ugunzīme" teltī bija iespējams izmēģināt malt graudus starp diviem akmeņiem un secināt, ka ar mūsdienu cilvēka lēno darba tempu gala rezultātā sanāktu mazs plācenītis. Domubiedri veido traukus un darba rīkus pēc arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem paraugiem. Arī tērpu radīšana notiek pašu rokām, audumu aužot un krāsojot dabīgām krāsvielām no augiem, kas jau bija sastopami 9. gadsimta Latvijas teritorijā. Vislabākā krāsviela esot sīpoli, taču mizu savākšana prasīs visu vasaru.
Ar senvēstures izpēti nesaistītiem cilvēkiem „Baltijas saule" noteikti asociēsies ar labu mūziku, kas netrūka arī šajā gadā. Sēžot apmetņu teltī, „Vilceņu" kara dziesmas skanēja neizsakāmi skumji, liekot uz savas ādas izjust karavīra mātes žēlabas. „Trakula" Zaķusalu ieskandināja viduslaiku dzīru dziesmās un dejās, bet unkraiņi „Bozhychi" notikumam piemeta nedaudz slāvisku piparu garšu. Bet pa to pašu laiku Daugavā līkumoja vikingu kuģis. Vakarā vārds tika dots metāla grupai „Relicseed", „Iļģu" izvestajām dejām un arī igauņu metāla grupai „Metsatoll". Diemžēl nepatīkamie laika apstākļi, kā arī kultūras notikumu noslogotības nelabvēlīgi ietekmēja „Baltijas saules" apmeklētāju skaitu. Var jau būt, ka no šī aspekta atnākušie tikai ieguva – noskaņa festivālā bija ļoti personiska.
Foto: Vladislavs Punculs
