T.Koķe norādīja, ka kopš 2008.gada lielākai daļai IZM funkciju finansējums ir samazināts no 50 % līdz pat 100%, un turpmākais samazinājums nopietni apdraudēs IZM pārziņā esošo jomu darbību. Arī sarunās ar Pasaules Banku (PB) IZM norādījusi, ka īstenojot ministrijas pārziņā esošo jomu darbības uzlabošanu, efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, vienlaikus nav iespējams mazināt līdzekļus un nodrošināt atbilstošu sistēmas darbību. Šai pozīcijai kopumā gūts PB atbalsts.
Ministre atkārtoti apliecināja vienprātību ar LSA par nepieciešamību saglabāt un nākotnē palielināt finansējumu augstākajai izglītībai. Līdzīgi kā par FIDG ziņojumu, arī sarunas laikā ar LSA, ministre uzsvēra, ka turpmāks līdzekļu samazinājums draud ar nopietnām sekām, tas ir pretrunā ar Latvijas attīstības mērķiem un valsts līmenī apstiprinātiem dokumentiem. Piemēram, "ES 2020" stratēģijas kontekstā Ministru kabinets 2010.gada 5.maijā nolēma līdz 2015.gadam nodrošināt finansējuma pieaugumu pētniecībā un attīstībā 1% apmērā no IKP (2009.gadā - apmēram 0,55% no IKP); informatīvajam ziņojumam "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" un dokumentam "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam", kuros noteikts, ka līdz 2015.gadam valsts budžeta finansējumam augstākajai izglītībai jābūt 1,2% no IKP, bet 2011. un 2012.gada - tas jāpiešķir ne mazāk kā 2010.gadā (pašlaik - 0,7% no IKP).
T.Koķe papildus informēja LSA, ka IZM pozīcija ir skaidra arī saistībā ar citām tās pārziņā esošajām jomām. Proti, līdzekļu samazinājumam nav pakļaujams sports, tajā skaitā - treneru atalgojums, tādējādi apdraudot gan bērnu iespējas sportot, gan nostādot sporta trenerus nevienlīdzīgā situācijā salīdzinot ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, kuru atalgojumam paredzētās mērķdotācijas pašvaldībām FIDG neiesaka samazināt. Tāpat nav pieļaujams finansējuma samazinājums jaunatnes politikai, jo tiks palielināta sociālā spriedze, veicināta jauniešu intelektuālā degradācija, neticība Latvijas nākotnei utt.
Savukārt runājot par 2011.gada valsts, ministre uzsvēra nepieciešamību ilgtermiņa saistībās paredzēt līdzekļus augstākajai izglītībai un zinātnei, vienlaikus aicinot uz šādu nostāju un pozīciju arī LSA, īpaši - sarunās ar politiķiem.
Noslēgumā abas puses vienojās par sadarbības turpināšanu, īpaši - budžeta veidošanas procesā, lai kopīgi turpinātu aizstāvēt augstākās izglītības intereses; kā arī par sadarbību dokumenta "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam" īstenošanā dzīvē.