"Piedāvātie 8,5 miljoni ir neiespējami no tā viedokļa, ka mums ir jau parakstīti līgumi ar augstskolām par budžeta sadalījumu, jo visa šī nauda ir budžeta vietas. Jau ir slēgti līgumi ar visu kursu studentiem! Es esmu studentu pusē, un mēs aizstāvēsim savu sektoru. Turklāt FIDG ziņojums nav gala verdikts 2011. gada budžetam," izsakot atbalstu Latvijas studējošajiem, norādījusi T.Koķe.
Papildinot IZM nostāju ar saistīto ministriju izteikto viedokli par FIGD ziņojumu, IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle uzsvērusi, ka IZM nav vienīgā, kas uzskata ziņojumu par neadekvātu: "Finanšu ministrija ir sniegusi atzinumu, ka nepiekrīt piedāvātajam samazinājumam un nepiekrīt skaitliskām izteiksmēm, kurām nav pamata un nav izskaidrojuma."
Edgars Bērziņš, LSA prezidents: "Lieti noder IZM parlamentārā sekretāra Rolanda Broka uzsvērtais piemērs par līdzekļiem, kas paredzēti sodu apjomu samazināšanai cietumniekiem - gadā funkcijas izpildei paredzēti 15 miljoni latu, kas faktiski sastāda vidēji 3000 latus gadā vienam notiesātajam. Tas savukārt liek domāt, ka funkciju izvērtējums nav veikts visās ministrijās vienlīdz padziļināti, un, piemēram, studenti pašlaik izmaksā lētāk nekā notiesātie."
LSA prezidents tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību saskaņot studentu un ministrijas rīcību, lai priekšlikumi par finansējuma samazinājumu nekļūtu par īstenojamu draudu. Bērziņš aicināja ministrijas pārstāvjus uzsākt citu ministriju funkciju pārskatīšanu, jo "griezt var arī citur". T.Koķe aicināja sākt izvērtēt ministriju neparedzēto izdevumu pozīcijas, kas lielākajā daļā gadījumu nav pārskatāmas: "Ja mēs sakām - negrieziet aizsardzībai, bet beidzam finansēt augstāko izglītību, diez vai pēc laika būs, ko aizsargāt, ja nebūs, ko izglītot. Mums ir vēlme ieraudzīt 2010. gada piešķirtos līdzekļus ministrijām neparedzētajiem gadījumiem, jo nekad tāda analīze nav bijusi. Ieraudzīsim, ka mums ir nozares, resori, kas barojas uz neparedzētiem gadījumiem."
Uz LSA prezidenta E. Bērziņa jautājumu par augstākās izglītības politiku pēc T.Koķes kā ministres pilnvaru beigām, ministre skaidrojusi, ka no reformu plāna īstenošanas augstākajai izglītībai nav atkāpšanās ceļa: "Pasākumu plāns ir Ministru kabineta dokuments, kas ir saistošs valdībai, kas savukārt pārņem pilnvaras. Aktualitātes var nāks un mainīties, bet situācija augstākās izglītības jomā ir pietiekami nobriedusi, lai tuvākajos gados augstākā izglītība būtu prioritāte."
