Ceturtdien, 9. Septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirms 10. Saeimas vēlēšanām norisinājās diskusija par AI nākotnes vīzijām, kurā piedalījās Ina Druviete (Vienotība), Māris Krastiņš (PLL), Rolands Broks (ZZS), Jakovs Pliners (PCTVL), Ansis Jurģis Stabingis (PP), Inguna Raituma (VL-TB/LNNK), pārstāvji no LSA un studentu vidus. Ievadā politiķi prezentēja AI redzējumu, atsaucoties uz partiju programmām, noslēgumā veidojot diskusiju ar Latvijas augstskolu studentiem par viņu iegūstamās izglītības nākotni pēc vēlēšanām.
Kā viens no diskusijas provokatīvākajiem jautājumiem izskanēja, vai kandidāti balsotu par tādu 2011. gada budžetu, kurā AI paredzēts līdzekļu samazinājums, kas pēc pašu partiju vārdiem diskusijas ievadā apdraudētu AI kvalitāti un pastāvēšanu vispār. Tiešu noraidījumu pauda VL-TB/LNNK un PCTVL pārstāvji, savukārt pārējie politiķi izvairīgi bilda, ka jautājums ir populistisks un nekorekts, jo, pieņemot jebkuru budžetu, tas jāvērtē kopumā un pēc aktuālajām prioritātēm.
Līdzprātīgi partiju pārstāvji uzskata, ka augstskolām ir jāsaglabā sava autonomija, taču jāpārskata ietvars, kādā šī patstāvība tiek izmantota. Lai arī A. J. Stabingis (PP) uzsvēra, ka nevar atbildēt, kā efektīvāk finansējama izglītības joma, kamēr nav zināms tās stratēģiskais mērķis, piedāvāts sakārtot kreditēšanas un prakšu sistēmas (PCTVL un VL-TB/LNNK), novērst studiju programmu sadrumstalotību un konsolidēt AI iestādes, ieguldīt zinātnē (Vienotība), veidot pārskatāmāku AI finansējuma plūsmu (PLL), kā arī palielināt bāzes finansējumu un AI kvalitātes kritērijus (ZZS).
Kvalitātes kritērijus partijas ir gatavas uzlabot virzienos, kas saistās ar publikāciju, citējamības un doktorantu skaita palielināšanu. Ir svarīgi, lai kritēriju izstrādē piedalās kā studenti, pasniedzēji, tā politikas veidotāji (PLL), ir jāmaina pasniedzēju un studentu attieksme pret studiju procesiem (Vienotība un VL-TB/LNNK), jāveicina mācībspēku sagatavotība un darbu novērtēšanas sistēma (PCTVL), jāpieņem cits finansēšanas modelis (ZZS) un jādefinē AI mērķi valstiskā līmenī (PP).
Skeptiski diskusijas rezultātus vērtēja LSA prezidents Edgars Bērziņš: „Partijas bija sarunai gatavojušās, taču nekādas jaunas idejas par augstākās izglītības attīstību no politiķiem nedzirdējām, tika skandēti skaļi paziņojumi un solījumi, piemēram, finansējuma nesamazināšanai AI. Galu galā solījumi bija labi, taču pēc tiem nevar spriest, kāda būs reālā politiķu attieksme pret augstāko izglītību. Te lielu lomu spēlēs kompetences jautājums – cik kompetenti būs topošie izglītības un zinātnes, kultūras, ekonomikas un citu nozaru ministri."
