Pulkstenis jau rāda mazliet pāri diviem dienā – un te pēkšņi dzirdami izsaucieni – „braucam, braucam..!”, uz ko arī viss lielais riteņpārvaldītāju pūlis atsaucas un kāpj uz spēkratiem, lai dotos ceļā! Kur? Vienkārši uz priekšu!
Brīvības iela ir tukša, jo tikko bija maratons, tādēļ viss lielais riteņu pūlis ieņem visu plato Brīvības ielu, skats fascinē, tik daudz riteņbraucēju vienuviet sen nebiju manījis. Dažādo krāsu un formu velosipēdi piesaistīja, ieinteresēto skatītāju acis. Varētu būt, ka braucošo entuziastu bija ap divi simti, tas nav simtprocentīgi, jo ik pa brīdim kāds pievienojās vai atdalījās no braucošā pūļa. Maršruts liekas haotisks, jo nav noteikta mērķa, kaut ko pa ausu galam dzirdu, ka pasākuma noslēgums būšot Lucavsalā ar nelielu izdejošanos.
No Brīvības ielas nogriežamies uz Elizabetes ielu, pa kuru braucam līdz pat Centrālās stacijas pusei, tālāk uz 13.janvāra ielas pusi un tad jau griežamies uz Latvijas Nacionālās operas pusi, sanāk atdalīties no bara, jo luksofori bija nežēlīgi pret riteņbraucējiem, pārslēdzot pārāk ātri savas trīs krāsas. Mūsu noklīdušais bariņš pievienojas pārējiem atkal Kronvalda parkā pie Kongresu nama strūklakas. Maza pauzīte – tiek apzvanīti vēl pazudušie, un kad atkal visa lielā, braucošā „ģimene” ir kopā, tad ceļa mērķis ir Galerija „Centrs” jeb precīzāk, lielveikala „okupētā” iela. Lielveikala apsardze nespēj apturēt lielo, caur lielveikalu izbraukt gribētāju baru, bezcerīgi. Viss tiek filmēts un fotografēts gan no tūristu, gan vietējo iedzīvotāju puses.
Tālāk uz Saeimas ēkas pusi, un tad pie mūsu Latvijas „mammas” un arī Valsts prezidentes vienā peronā. Pabraucam garām pilij, pils apsardze nespēja noturēt nopietnas sejas, tādēļ, ka visi apsardzei garām braucošie smaidīja un pamāja – apsargi plati smaidīja. Tālāk esam krastmalā un braucam pāri Akmens tiltam, fantastisks skats, viss Akmens tilts pilns, no viena līdz otram galam, satiksme apstājusies, visi vēro skatu.
Visi sapulcējas Uzvaras parkā, lai atpūstos un nofotografētos kopbildei. Braucam tālāk gar Arkādijas parku, kur Valsts Policijas mikroautobusiņš bija nobloķējis ietvi un daļu ielas, lai aizrādītu riteņbraucēju baram par to, ka uzvedoties pārāk riskanti un ka traucē pilsētas satiksmei. Viss tiek sarunāts un braucam caur Āgenskalnu uz Vanšu tilta pusi.
Un aiziet – visi pāri tiltam! Tilta beigās policijas mašīna ar ieslēgtām bākugunīm un bļaujošu policijas balsi mēģina riteņbraucējus sakārtot vienā joslā, precīzāk – mēģina riteņbraucējus piespiest braukt gar ielas malu vienam aiz otra. Nesanāk, aiz muguras riteņbraucējiem pamatīgs automašīnu sastrēgums. Atkal sapulcējamies, nobraucot no tilta, pie prezidentes pils. Galamērķis - Andrejsala, policijas sirēnu pavadīti, riteņbraucēji dodas uz bijušās ostas muitas zonas pusi.
Tiek sameklēta mūzikas aparatūra, misija beigta, izbraukāts ir un atgādināts par sevi arī ir! Skan mūzika, mazliet sagurušie, bet laimīgie braucēji ietur pusdienas – jauks nobeigums, pikniks brīvā dabā!
Daļa riteņbraucēju dodas prom un paliek tikai dejot gribētāji vai arī tie, kuriem nekas vairs pirmā maija dienā nav jādara! Jauks izbrauciens!
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Velobrauciens pretī pavasarim - Kritiskā masa
Mārtiņš Vaters, 03.05.2007. 09:30 | komentāri (10)
Jau ap pulksten pusdiviem manāma pamatīga rosība pie Dailes teātra. Vesels lērums riteņbraucēju pulcējušies, lai kopīgi atzīmētu Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu mazliet citādāk, kā kāds to varētu iedomāties. Tas bija ar brauciens pa Rīgas ielām, atgādinot autovadītājiem un vienkārši kājām cilpotājiem par sevi – riteņbraucējiem!
Lasi vēl...
