Kā norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, mazo un lielo uzņēmumu attiecībām vajadzētu veidoties abpusēji izdevīgi, nevis veidojot situāciju, kurā viens vairāk iegūst, otrs zaudē. Jomas, kurām ministrija pēdējos gados pievērsusi īpaši lielu uzmanību, ir darba produktivitātes kāpināšana, jo šai ziņā mēs būtiski atpaliekam no daudzām citām valstīm, atbalsts inovācijām biznesā un eksporta veicināšana, kā arī finansējuma pieejamības nodrošināšana ar dažādu atbalsta programmu starpniecību. Savukārt šā gada nozīmīgākā darbības joma ir atbalsts mikrouzņēmumiem, tostarp biznesa inkubatoru tīkla attīstība, dibināšanas izmaksu samazinājums, mikrouzņēmumu nodokļa likumdošana un patentmaksa fiziskām personām, kas sniedz dažādus pakalpojumus – frizieri, fotogrāfi, aukles u.c. Visi šie jaunievedumi orientēti uz iespējami vieglāku jauna uzņēmuma dibināšanu un darbības uzsākšanu.
Kas attiecas uz finanšu pieejamību mazajiem uzņēmumiem, DnB NORD Bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais gan norādīja, ka vairāk uzmanības vajadzētu veltīt topošo un jauno uzņēmēju izglītošanai pilnvērtīgu biznesa plānu izstrādē, nevis tiešā veidā piešķirt finansējumu. „Tā sakot, nevis iedot zivi un pat ne makšķeri, bet gan parādīt, kur atrodas ezers, un nobruģēt taciņu līdz tam," rezumēja eksperts.
Viņš arī uzsvēra, ka par atbalstu mazajiem uzņēmumiem tagad tiek runāts daudz, bet nav dzirdēts par to, kā tiek stimulēti lielie, - viņiem nepieciešama personiskāka attieksme un palīdzība eksporta tirgos.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš, kurš piedalījies mikronodokļa izstrādē un pārzina arī citus uzņēmumu atbalsta instrumentus, savukārt uzsvēra, ka Latvijai jāpaveic vēl gana daudz, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi draudzīgāku un atvērtāku. Turklāt viens no lielākajiem šķēršļiem ir lielā birokrātija, ar ko jāsaskaras ikvienam uzņēmējam, - J.Endziņš to uzskatāmi ilustrēja, rādot virkni saskaņojumu, kādi jāveic uzņēmumam, kurš vēlas tik vien kā saskaņot pagaidu reklāmas norādes izvietošanu par telpu nomu.
Viņš arī uzsvēra: „Draudzīgas uzņēmējdarbības vides izveide patiesībā ir nevis milzīgu resursu, bet labās gribas jautājums. Jo īpaši Latvijas mērogā, kur jebkādas reformas īstenot ir vieglāk, nekā tas būtu, piemēram, Francijā vai Vācijā."
Nekrize.lv rīkotajā diskusijā piedalījās arī uzņēmuma „Travel Jam" vadītājs Edgars Lielausis. Uzņēmums dibināts kā mazkapitāla SIA, un tiek apsvērta iespēja pēc jaunā gada pieteikties fiksētajam mikronodokļa maksājumam, un E. Lielausis uzsvēra ieguvumus, ko sniedz mazo uzņēmumu atbalsta mehānismi, tomēr norādīja arī uz iespējamiem turpmākiem uzlabojumiem.
Pēc viņa domām, iespēja dibināt uzņēmumu ar samazinātu pamatkapitālu noteikti ir topošajiem uzņēmējiem motivējošs faktors – lai arī pats būtu veidojis uzņēmumu arī tad, ja šāda iespēja nepastāvētu, tomēr daudziem, iespējams, tas ir izšķirošs faktors, lai izlemtu tieši tagad īstenot kādu senlolotu ideju. Un, lai arī šķietami tas ir atbalsts pavisam nelieliem pakalpojumu sniedzējiem vai ražotājiem, jāatceras, ka no mazajiem uzņēmumiem jau rodas tie paši lielie „flagmaņi", kuri pēc tam veido valsts eksportu un konkurētspēju pasaulē. „Arī slavenā „Nokia" taču uzreiz neveidojās kā milzīgs uzņēmums. Idejas nāk no mazajiem, tāpēc ir svarīgi, vai to īstenošana tiek atbalstīta," piebilda uzņēmējs.
Viņš arī piekrita tam, ka no uzņēmēju viedokļa birokrātiskais slogs joprojām ir pārlieku liels, kā arī ierosināja, ka mazajiem uzņēmumiem finanšu piesaistē varētu ieviest līdzīgu mehānismu kā studentu kreditēšanā – piemēram, ja nākamo 10 gadu laikā uzņēmums nodokļos nomaksā tikpat, cik paņēmis kredītu uzņēmējdarbības uzsākšanai, tam šī summa tiek dzēsta. Arī tas daudzus jaunu biznesa autorus motivētu šīs idejas īstenot, turklāt liktu vairāk uzmanības pievērst ilgtermiņa biznesa plānošanai, nevis īslaicīgām darbībām.