Paldies dievam tie laiki ir garām, jo Zoodārzs ir stipri mainījies un grauzēju vietā tagad patiesi var apskatīt visvisādus acis priecējošus zvēriņus.
Pasaules zoodārzu vēsture iestiepjas senā pagātnē. Jau 20.gs pirms mūsu ēras Ķīnā un Ēģiptē bija dārzi, kur dažādi eksotiski dzīvnieki tika turēti vietējā valdnieka priekam. Arī Romas impērijas laikos tika veidotas dzīvnieku kolekcijas, kuru mērķi bija radīt skaistumu sev apkārt. Bez tam zvērnīcas esamība norādīja uz valsts lielo varenību. Šajos dārzos tika veikti arī pirmie pētījumi par dzīvniekiem – lielākoties par to izskatu un nedaudz arī par uzvedību. Vienkāršā tauta, savukārt, ar eksotiskajiem zvēriem tika iepazīstināta daudz brutālākā veidā – Kolizejā un citās arēnās, kur gladiatoram tika dota vienreizējā (Vārda tiešā nozīmē) iespēja cīnīties ar satrakotu lauvu, lāci, vai citu, vairāk vai mazāk, plēsīgu dzīvnieku.
Zvēru dārzi pastāvēja arī viduslaikos, gan Eiropas galmos, gan tobrīd vēl neatklātajā Amerikā – pie actekiem. Tomēr mūsdienu zvērudārzi radās 18.gadsimta vidū. Kā pirmais jāmin Vīnē atrodošais Šenbrunnas zoodārzs. Laikam ejot zoodārzi radās arī citviet pasaulē. Lielākā daļa no tiem pastāv arī tagad.
Rīgas Zoodārza pirmsākumi meklējami 1908.gadā, kad reģistrēja biedrību „Rīgas Zooloģiskais dārzs”, kura par savu uzdevumu deklarēja šāda dārza izveidi. Pats dārzs tika atklāts 1912.gada 14.oktobrī. Pateicoties pilsētnieku atbalstam īsā laikā tika saziedoti 88 sugu dzīvnieki un uzceltas daudzas ēkas, tostarp Zoodārza vizītkarte – tā ieejas vārti. Sākoties Pirmajam pasaules karam, jaunizveidotais zoodārzs nokļūst aizvien lielākās grūtībās, jo, loģiski, samazinās apmeklētāju skaits. 1917.gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks un lielāko daļu dzīvnieku „evakuēja” uz Vāciju. Ir pat dzirdēts, ka bada apstākļos, šis tas no kolekcijas dzīvniekiem aizceļoja uz virtuves katlu.
Pēckara apstākļos Zoodārza teritorijā izvietoja maznodrošināto bērnus. Savu darbību „Rīgas Zooloģiskais dārzs” atsāka tikai 1933.gada 24.septembrī. Tobrīd zoodārzā bija 48 sugu dzīvnieki. Pats pazīstamākais zoodārza dzīvnieks šeit ieradās 1935.gada 1.aprīlī. Tas bija Misisipi aligators, kuru mēs visi pazinām kā Čabulīti. Savulaik viņu vēl sauca par Ulmanīti, Ali un Genu. Diemžēl pavisam nesen Čabulītis mūs atstāja un, pēc nepārbaudītas informācijas, šobrīd pārtop principāli jaunā kvalitātē – izbāzenī.
Otrā pasaules kara laikā Zoodārzam izdevās izsargāties no liekiem postījumiem, līdz ar to savu darbību tas atsāka tūlīt pēc Rīgas „atbrīvošanas” – 1944.gada 9.novembrī. Padomju gados Zoodārzs piedzīvoja strauju uzplaukumu. Tas palika aizvien plašāks un tajā parādījās aizvien vairāk jaunu sugu. Bija pat žirafes! Diemžēl padomju norieta laikos un 1990.gadu sākumā zoodārzā bija situācija, kādu jau aprakstīju ievadā. Tomēr viss iet uz labo pusi un tagad mūsu zvēru dārzs ir viens no labākajiem visā Eiropā. Lai gan vairs nav Čabulīša, tomēr tagad būs Piks un Periskops – varbūt kļūs par jauniem simboliem!
P.S. Bieži vien pie voljēriem vērojams skats, kad sievietes gados ar maziem bērniem labu gribēdamas baro dzīvniekus ar visādiem „gardumiem” – čipsiem, maizītēm, līdzi ņemtiem āboliem un burkāniem (labākajā gadījumā). Atgādinājums! Lūdzu tā nedariet vismaz Jūs!!! Tiem dzīvniekiem ir savas ēdienreizes un tie nav jūsu bērni, kuriem varat dot visādus draņķības. Ja jūsu bērns jums var pateikt, ko viņš ir apēdis un kas viņam sāp, tad dzīvnieks to nevar izdarīt. Būtu žēl, ka dēļ jūsu labdarības kāds cits dzīvnieks aizceļotu uz Dabas muzeju, kur pārtaptu par izbāzeni vai skeletu!
