Kampaņas Pirmā reize ietvaros 18-23 gadus vecu sociāli aktīvu jauniešu grupa tikās ar visu lielāko partiju politiķiem, lai uzdotu viņiem interesējošus jautājumus un, balstoties uz sniegtajām atbildēm, veidotu savu novērtējumu politisko spēku priekšvēlēšanu solījumiem. Pirmās reizes dalībniekus interesēja tādi jautājumi kā veselība, izglītība, saturīga brīvā laika pavadīšana, karjeras iespējas tepat Latvijā. Intervijas ar politiķiem tiek fiksētas video un saīsinātā formā tiek publicētas plašākas sabiedrības vērtējumam internetā portālā Draugiem.lv (www.draugiem.lv/pirmareize), kā arī Delfi.lv (tv.delfi.lv/pirmareize).
Kampaņas mērķis ir uzrunāt politiski pasīvāko elektorāta daļu – jauniešus, aicināt tos piedalīties vēlēšanās, kā arī rosināt pašiem vērtēt politisko spēku devumu savas dzīves kvalitātes paaugstināšanā, tādējādi palīdzot izšķirties, par kuru no tiem atdot savu balsi. To organizēja biedrība Papardes zieds kopā ar Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālo koalīciju un citām jaunatnes organizācijām.
„Ir saprotams, ka pie smagas ekonomiskās krīzes politisko partiju prioritāte ir valsts tautsaimniecības atjaunošana. Tomēr koncentrēšanās vienīgi uz ekonomiskas dabas jautājumu risināšanu ir valstiska mēroga tuvredzība. Vairumam politiķu, ar kuriem tikās Pirmās reizes jaunieši, nebija skaidra sakarība – ja pašlaik mēs turpināsim ignorēt jauniešu intereses un nerosināsim viņus iesaistīties valsts politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, mūsu jaunā paaudze nebūs ieinteresēta palikt Latvijā. Ja jaunieši turpinās aizbraukt no valsts, kam būs nepieciešamas darba vietas, ko sola politiskie spēki tagad?" atzīmē kampaņas Pirmā reize vadītāja, biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pirmās reizes ietvaros veiktais pētījums par jauniešiem, liecina, ka uz citu Eiropas valstu fona Latvijas jauniešu dzīves kvalitāte ir nepieņemami zema, dažās jomās situācija ir kritiska. Dažādas saslimšanas, arvien pieaugoša atkarība no alkohola, tabakas un narkotiskām vielām, neveselīga dzimumdzīve, vardarbība skolā vai ģimenē, nepietiekama fiziskā aktivitāte, zems pašvērtējums un sabiedriskā pasivitāte raksturo Latvijas jauniešu dzīvi pašlaik. Turpat puse mūsu jaunieši nesaista savu dzīvi ar mūsu valsti. Tās lielā mērā ir sekas tam, ka pēdējos 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jaunatnes perspektīva nav bijusi politikas dienas kārtībā.
„Otrs aplams stereotips, kas valda politiķu vidū, – veselības veicināšana ir lieka naudas tērēšana, kas valsts budžeta deficīta apstākļos nav nepieciešama. Politiskie spēki diemžēl nesaprot, ka, ieguldot naudu veselības veicināšanā – jauniešu izglītošanā par veselīgu dzīves veidu, fiziski aktīva brīvā laika pavadīšanā, – valstij vēlāk nāksies ieguldīt daudzkārt vairāk naudas veselības aprūpē – neveselīga dzīvesveida seku likvidēšanā. Šai sakarā uz nākamā Saeimas sastāva pleciem paliek pašreizējās valdības deklarācijā paredzētais, taču neizpildītais mājas darbs – veselības mācības atjaunošana skolā, ko par lietderīgu atzīst jaunieši," atzīmēja I.Ķelle.
Kampaņu Pirmā reize finansē Sorosa fonds – Latvija, Nīderlandes vēstniecība Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, kā arī Starptautiskā Ģimenes plānošanas federācija. Kampaņas publicitātes aktivitātes tiek finansētas Eiropas Komisijas finansēta projekta Veselība, tiesības un izvēle ikvienam ietvaros.