Neuzticība tiesām un prokuratūrai tuvojas valdības un Saeimas līmenim

Politiskās institūcijas līdz šim piesauktas, lai ilustrētu valsts varas autoritātes kritumu Latvijas sabiedrībā, SKDS augusta otrajā pusē veiktā socioloģiskā aptauja rāda, ka daudz no tām neatpaliek arī tiesību joma.

"Valsts vara Latvijā kopumā cieš no uzticības deficīta, un šis pētījums to apstiprina," norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tiesu un prokuratūras attiecīgi 58,5% un 47,2% neuzticības reitings pēdējās aptaujās daudz neatpaliek no tiem 62,1% un 65,6% aptaujāto, kuri neuzticas attiecīgi valdībai un Saeimai.

Nosacīti labāk pozitīvo un negatīvo vērtējumu starpībās izskatās vienīgi prokuratūras reitings: valdībai un Saeimai tas ir attiecīgi mīnus 32 un mīnus 38, bet tiesām - mīnus 28,1, savukārt prokuratūrai tas ir salīdzinoši mazāks - mīnus 12,4.

Neuzticēšanās Latvijas tiesām, pēc Kaktiņa domām, ir vairāku gadu gaitā nostiprinājusies parādība un, lai gan aptaujas tapšanas laiks sakritis ar pēdējo skandālu par tiesnešu un advokātu telefonsarunām, sociologs neticot, ka "bez grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis tie cipari būtu daudz labāki". Sava artava negatīvu reitingu veidošanā, viņaprāt, pieder arī masu medijiem, un tas, ka tik zemu kritis iedzīvotāju uzticības kredīts prokuratūrai, lielā mērā esot skaidrojams ar cilvēku tendenci "visu samest vienā katlā", nenošķirot tiesas, prokuratūru, policiju un citas ar tiesību aizsardzību saistītas institūcijas.

Tomēr Kaktiņš atzīst, ka uz objektīvu spriedumu par to vai citu institūciju, kas nebūtu gūts caur mediju tā vai citādi pasniegto informāciju, varot pretendēt vien ļoti neliels iedzīvotāju skaits, kam bijusi reāla personiska saskare ar tiesām, prokuratūru un politiķiem