DnB NORD Bankas viceprezidents Ivars Kapitovičs skaidro: „Jebkurai ekonomikai ir raksturīgs cikliskums ar augšupejošiem un lejupvērstiem periodiem, un tieši iedzīvotāju rīcība un attieksme pret uzkrājumu veidošanu ekonomikas izaugsmes periodā palīdz pārvarēt ekonomiskā cikla zemākos punktus.
Tādējādi, mājsaimniecību ienākumiem pakāpeniski stabilizējoties un nākotnē palielinoties, būtiskākais ir līdz ar ienākumu palielināšanos vienlīdz nepalielināt arī tēriņus. Lai izveidotu „drošības spilvenu" sarežģītākiem periodiem valsts vai mājsaimniecības līmenī, ģimenes ienākumiem palielinoties, ir jāizveido un pakāpeniski jāsāk īstenot ilgtermiņa uzkrāšanas plāns".
Analizējot iedzīvotāju pašreizējo uzkrājumu veidošanas pieredzi, atklājas visai satraucoša aina: vien 5,8% respondentu naudu krāj banku depozītos, tikai 4,9% piedalās 3.pensiju līmenī, 3,2% veic iemaksas bērnu studiju uzkrājumiem, un 2,7% iegulda uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kamēr 69,2% iedzīvotāju neveido pilnīgi nekādus uzkrājumus. Savukārt 8,2% aptaujāto par, viņuprāt, labākajiem atzinuši cita veida uzkrājumus.
Patlaban visaktīvāk ieguldījumus veido rīdzinieki un Kurzemes iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem vecumā no 25 līdz 54 gadiem, kā arī cilvēki ar bērniem, taču vien 6% šīs grupas respondentu veic uzkrājumus bērnu studijām.
Lūgti nosaukt summu, ko aptaujas dalībnieki būtu gatavi atlikt uzkrājumu veidošanai, 48% atbildēja, ka šādam mērķim nav gatavi veltīt nekādu naudas summu. Visbiežāk ikmēneša noguldījumiem cilvēki būtu gatavi atvēlēt 10 latus. Līdz 20 latiem mēnesī uzkrāšanai būtu gatavi atlikt 25% respondentu.
Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā komentē: „Pasaules pieredze rāda, ka dzīvības apdrošināšanā uzkrājumu veidošanai vidējais vecums ir no 35-40 gadiem, tiem vidēji atvēlot vismaz 10% no ienākumiem. Baltijas valstīs vidējā uzkrājēja vecums ir līdzīgs, turpretī uzkrājumiem atvēlētā summa – daudz mazāka, Latvijā vidēji tikai 5% no vidējā atalgojuma līmeņa valstī. Pēc pētījuma rezultātiem varam secināt, ka Latvijā ir „uzkrāšanas kultūra", bet tā attīstās ļoti pakāpeniski. Pētījums pierāda, neesam raduši uzkrāt ar mērķi nākotnei, trūkst zināšanu, paļaujamies un ceram uz valsti, uz labākiem laikiem. Tomēr ekonomiskā recesija ir bijusi laba „mācību stunda", cilvēki ir sapratuši – uzkrājumiem ir jābūt, un viedokļa maiņa par uzkrājumu nepieciešamību pensijām vai bērnu studijām ir jūtama, par to liecina arī šogad novērotais dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaugums Latvijā."
Pētījums rāda, ka iedzīvotāji pārāk vēlu sāk interesēties par iespējām nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Par nozīmīgāko uzkrājumu veidošanas mērķi nodrošinātas vecumdienas nosaukuši 26% aptaujāto, taču lielākā daļa šajā respondentu grupā ir cilvēki no 45 līdz 54 gadiem.
Aptaujā noskaidrots, ka aptuveni piekto daļu (21%) cilvēku joprojām uztrauc darba zaudēšanas risks, tāpēc viņi uzskata, ka uzkrājošā dzīvības apdrošināšana būtu efektīvs veids, lai tādos gadījumos nodrošinātos pret krīzi mājsaimniecībā. Nedaudz vairāk (23%) cilvēku apzinās, ka uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir efektīvs veids, lai sevi pasargātu no negaidītiem nelaimes gadījumiem vai savu darbspēju zuduma riska.
Interesanti, ka gados jauni cilvēki (no 18 līdz 24 gadiem) uzkrājumu veidošanā ir ļoti piesardzīgi, proti, labprātāk izvēlas ērtu un ienesīgu ilgtermiņa uzkrājumu, tātad ieguldījumus bez lieka riska. Jaunieši norādījuši, ka viņus veidot ieguldījumus motivē nepieciešamība pēc izglītības un esošā situācija valsts izglītības sistēmā.
Aptaujātie atzīst, ka visdrīzāk (17% gadījumu) veikt uzkrājumus viņus pamudinātu pozitīva draugu un paziņu pieredze. Teju tikpat daudz respondentu jeb 16% norādījuši, ka par šo soli palīdzētu izšķirties plašāka skaidrojoša informācija par uzkrājumu veidošanu un gaidāmajiem ieguvumiem.
DnB NORD Banka noslēgusi sadarbības līgumu ar apdrošināšanas akciju sabiedrību ERGO
Situācija uzkrājumu veidošanas jomā Latvijā ir satraucoša, jo liela daļa iedzīvotāju iekrājumus neveido, turklāt puse no visiem respondentiem vismaz tuvākajā laikā šiem mērķiem negrasās veltīt nevienu latu.
Apzinoties, cik būtiska ne tikai katrai individuālajai mājsaimniecībai, bet arī valsts ekonomikai kopumā ir uzkrājumu veidošanas kultūras attīstība, DnB NORD Banka un ERGO Latvija Dzīvība AAS ir noslēgušas sadarbības līgumu par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu bankas klientiem.
DnB NORD Bankas klientiem turpmāk būs iespējams saņemt kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu, kas ļaus nodrošināt savu tuvinieku finansiālo stabilitāti neparedzētos dzīves gadījumos. Papildus kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanai klienti varēs izvēlēties iespēju veidot uzkrājumus dažādos fondos.