Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba lūdzis departamenta darbiniekiem un satiksmes ekspertiem no Latvijas augstskolām un specializētajiem uzņēmumiem nākt ar ierosinājumiem satiksmes sastrēgumu problēmas risinājumam.
Arī rīdzinieki sākuši aktīvi iesaistīties galvaspilsētas transporta problēmu risināšanā un izsaka daudz priekšlikumu, informē Birka preses sekretāre Inga Spriņķe. Tas noticis pēc plašsaziņas līdzekļos vakar izskanējušās informācijas par iespējamu radikālu un sāpīgu pasākumu ieviešanu sastrēgumu mazināšanai Rīgā.
"Iedzīvotāji zvana gan uz domi, gan uz Satiksmes departamentu, lai izteiktu savus priekšlikumus. Rīgas mērs to vērtē ļoti pozitīvi, jo visi priekšlikumi tiks apkopoti un izvērtēti," sacīja Spriņķe.
Izteiktie priekšlikumi esot ļoti dažādi - piemēram, noteikt, ka automašīnās būs jāuzņem vairāki pasažieri, ielās jāievieš daudz vairāk sabiedriskā transporta joslu, jāievieš vairākas ielas tikai sabiedriskajam transportam, jāierobežo kravas transports, jāorganizē vienvirziena kustība sastrēgumu laikā u.c.
Ja valsts neveiks nozīmīgas investīcijas Rīgas transporta infrastruktūrā, sastrēgumu samazināšanai galvaspilsētā būs nepieciešams īstenot radikālus un sāpīgus risinājumus, uzskata Birks.
Rīgas mērs norāda, ka situācija esot kritiska ne tikai tāpēc, ka cilvēki netiek laikā uz darbu, bet arī tāpēc, ka negadījumu vietā operatīvais transports nevar nokļūt laikā. "Tas tagad skar visu sabiedrību, ne tikai autovadītājus," uzsver Birks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere informēja, ka, ja arī autovadītāji ir apzinīgi un paši cenšas palaist garām operatīvos transportlīdzekļus, sastrēgumu laikā viņi to praktiski nevar izdarīt.
"Ugunsdzēsēju automašīnas ir krietni lielākas par citiem operatīvajiem transportlīdzekļiem, tāpēc to vadītājiem ir daudz grūtāk "izgrozīties", braucot uz notikuma vietu," norādīja Vetere.
"Ja normālais ierašanās laiks uz notikuma vietu pilsētas robežās skaitās piecas minūtes, tad sastrēgumu laikā ir ļoti maz tādu punktu, kuros VUGD darbinieki var nokļūt šajā laikā," pastāstīja Vetere, uzsverot, ka ugunsdzēsēju darbā svarīga ir pat katra sekunde, ne tikai minūtes.
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš informēja, ka operatīvais transports kavējas darba dienu rītos un vakaros, un šī problēma nav vairs nekāds jaunums.
Vienlaikus policija saprot, ka problēmu nevar atrisināt "atrauti" no kopējām problēmām satiksmes uzlabošanā.
To, ka laika patēriņš, izbraucot uz notikuma vietu ir lielāks, policija nenoliedz. Tas radot neapmierinātību iedzīvotājos, kuri policijai pauž savu satraukumu par šo situāciju, taču risinājumu pagaidām nevarot atrast.
Sevišķi grūti policijai esot tā sauktajās sastrēgumu stundās, kad no centra policijas automašīnai rajona ekipāžu aizņemtības dēļ jāaizbrauc uz kādu no pilsētas mikrorajoniem. Tāpat ilgu laiku nākas gaidīt nelielu ceļu satiksmes gadījumos. Bieži avārijā iesaistītie Ceļu policijas ekipāžu ir spiesti gaidīt pat divas stundas.
Sastrēgumi uz ielām kavē ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas nokļūt līdz slimniekam, atzina Rīgas Neatliekamās medicīniskās palīdzības direktors Semions Štrihs.
Kad uz ielas izveidojošies lieli sastrēgumi un mašīnas stāv vairākās rindās, arī ātrās medicīniskās palīdzības automašīnām nekas cits neatliek kā stāvēt sastrēgumā.
Štrihs piebilst, ka pēdējo piecu gadu laikā autovadītāji palikuši pieklājīgāki un ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnām iespēju robežās palaiž. Tomēr joprojām ir arī izņēmumi - atsevišķi autovadītāji ignorē ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas ar ieslēgtajām bākugunīm un sirēnām.
Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" atbalsta Rīgas mēra nostāju, ka satiksmes atslogošanai jāmeklē tūlītēji risinājumi, jo pilsētas atslogošana no privātā transporta atvieglotu autobusu un trolejbusu kursēšanu, pastāstīja uzņēmuma preses sekretāre Iluta Bērziņa.
Spriņķe norādīja, ka tiks apspriesti ļoti dažādi paņēmieni, kā risināt sastrēgumu problēmu, jo jāizvērtē arī citu valstu pieredze un jāizanalizē, vai to var piemērot Rīgas situācijai.
Kā viens citu valstu pieredzes piemēriem tika minēta pāra un nepāra sistēmas ieviešana. Tā izpaustos tā, ka Rīgā automašīnas ar pāra numuriem varētu braukt tikai pāra datumos, bet ar nepāra numuriem - nepāra datumos. Tāpat varētu tikt ieviesta iebraukšanas maksa ārpus Rīgas dzīvojošajiem.
"Visi risinājumi ir ļoti nopietni jāapsver un nav pamata apgalvojumiem, ka jau no rītdienas kāds nevarēs braukt pa pilsētu. Tāpat arī skaidrs, ka būs kategorijas, uz kurām ierobežojumi neattieksies, piemēram, sabiedriskais transports, operatīvais transports un citi," uzsvēra mēra pārstāve.
Kā ziņots, Rīgas mērs uzdevis Satiksmes departamentam nedēļas laikā iesniegt iespējamos risinājuma variantus satiksmes problēmu tūlītējai risināšanai Rīgā. Satiksmes departaments savus priekšlikumus prezentēs otrdien, 9.oktobrī, pašvaldības koalīcijas padomes sēdē.
