Cilvēku aktivitāte ir ļoti iepriecinoša, jo tā radīs un jau rada reālas sekas. Pirmkārt, tuvākajos mēnešos rīkos referendumu par šo divu ar valsts drošību saistīto likumu grozījumu atcelšanu. Tikpat svarīgi ir tas, ka sabiedrība ir iesaistījusies lēmumu pieņemšanā. Kā zināms, tikai Senajā Grieķijā vairāki tūkstoši balsstiesīgo vīriešu pieņēma lēmumus, tieši balsojot. Mūsdienās cilvēku lielā skaita dēļ tiešā demokrātija ir aizstāta ar pārstāvniecības demokrātiju, kuras trūkums ir risks varai atsvešināties no tautas. Arī Latvijā mēs izvēlam pārstāvjus, tāpēc parakstu vākšana bija nepieciešamais tiešās demokrātijas impulss.
Prezidentes lēmums apturēt šo grozījumu izsludināšanu un nodot tos tautas nobalsošanā ir ļāvis cilvēkiem saprast, ka arī viņi ir spējīgi ietekmēt notikumus. Līdz šim politiski pasīvajiem pilsoņiem parakstu vākšanas rezultāti ir parādījuši, ka mēs paši varam lemt savu nākotni.
Iepriecina ministru prezidenta Aigara Kalvīša (Tautas partija) ideja par referendumu biežāku rīkošanu(1), lai uzzināt tautas griba. Jācer, ka šī domā realizēsies praksē, taču nevis kā konsultatīvu, bet gan valdībai saistošu tautas nobalsošanu rīkošana svarīgos jautājumos.
Referendumā ir jāpiedalās. Mans aicinājums ir balsot par grozījumus atcelšanu. Kā jau portāls easyget.lv agrāk norādīja, referendumā atceļot likumu grozījumus, tiek novilktas „sarkanās līnijas”. Tās neļaus atkārtotu šādas pašas likuma redakcijas pieņemšanu. Tāpat arī sabiedrībai ir jāizmanto retā iespēja izteikt vērtējumu par Saeimas darbu. Pilsoniskajai sabiedrībai ir jāizsaka atbalsts prezidentei vēl vienreiz un jādod kārtējais signāls varas vīriem (un sievām), ka varas eiforijas laiks ir beidzies. Pozitīvs tautas nobalsošanas rezultāts parlamentam radīs lielāku motivāciju sākt strādāt kvalitatīvāk un, ieklausoties tautas viedoklī. Jo vairāk cilvēku aizies un nobalsos, jo spēcīgāks būs arguments par tautas viedokli – ko tā domā par ciniski un bez diskusijām pieņemtiem lēmumiem.
Ja referenduma iznākums būs valdošajiem nelabvēlīgs, nāktos aktualizēt jautājumu par valdības turpmāko darbu. Valdības atkāpšanās būtu pārāk kardināls solis, ņemot vērā, ka tā jau ir atzinusi kļūdas pielaišanu. Tomēr vajadzētu sekot reālām konsekvencēm. Piemēram, īpaša veida garantiju radīšana, ka likumdevējvara un izpildvara turpmāk vēl vairāk strādās sabiedrības labā. Un, ka oligarhiem nebūs nekādas teikšanas mūsu valdībā.