KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kurai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē.
KNAB uzsāka savu darbību 2002.gada 10.oktobrī, kad Saeima amatā iecēla tā priekšnieku Gunti Rutki. Ar 2003.gada 31.maiju priekšnieka pienākumus uz laiku pildīja priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš, ar 12.jūniju - priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, ar 23.septembri - priekšnieka vietniece Juta Strīķe. 2004.gada 27.maijā par KNAB priekšnieku Saeima iecēla Alekseju Loskutovu.
No 2003.gada marta KNAB pārcēlies uz pašreizējām telpām Alberta ielā 13. KNAB darbinieku kopējais skaits ir 139 (2007.gada 1.augustā), no tiem - divi priekšnieka vietnieki, 17 nodaļu vadītāji, četri nodaļu vadītāja vietnieki, 99 darbinieki un 16 izmeklētāji.
Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas pilnā apjomā KNAB veic, sākot ar 2003.gada 1.februāri. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši neilgo darbības periodu, ir panākts ievērojams progress KNAB funkciju īstenošanā korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī normatīvo aktu grozījumu izstrādē, kas palielina KNAB kapacitāti veikt likumos noteiktās funkcijas.
Lai noteiktu KNAB darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus, 2004.gada jūlijā tika apstiprināts KNAB Ētikas kodekss. Būtiskākie ētikas principi, kas jāievēro Biroja darbiniekiem ir taisnīgums, atbildīgums, objektivitāte un neatkarība. Ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu uzraudzīs KNAB Ētikas komisija.
Svinot KNAB piekto gadadienu, vakar KNAB visas dienas garumā rīkoja starptautisku konferenci "Korupcijas novēršana un apkarošana - tendences un nākotnes izaicinājumi".
Konferences uzdevums bija novērtēt līdz šim īstenoto korupcijas apkarošanas un novēršanas pasākumu efektivitāti, apspriest pretkorupcijas politikas turpmākās prioritātes, kā arī starptautiskos standartus cīņai pret korupciju un to ieviešanu Latvijā.