Pēc viņa teiktā, var diskutēt, piemēram, par to, ka valdībai tiek dota iespēja politiskās nestabilitātes apstākļos izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kā tas ir daudzās citās valstīs. Patlaban valdībai nav šādas tiesības.
Komentējot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pausto gatavību sākt parakstu vākšanu, lai ierosinātu parlamenta atlaišanu, Kalvītis sacīja, ka šādam referendumam nav nozīmes, jo Satversme neparedz šādi atlaist parlamentu. Saeimu atlaist var tikai Valsts prezidents.
Satversmē teikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.
Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatams par atlaistu un Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku, teikts Satversmē.
Kalvītis ir pārliecināts, ka nākamā gada budžets Saeimā tiks atbalstīts, jo vēl labāks budžets, viņaprāt, nav iespējams. Tiem, kas nav gatavi atbalstīt Kalvīša valdības sagatavoto budžetu, nākamajās valdībās nebūs, ko darīt, uzskata premjers.