Pārsteigumu, izbrīnu un pat bailes cilvēki sajūt ieraugot kaut ko tādu, ko nespēj izskaidrot. Debesis ar savu plašumu brīžiem liek aizdomāties par to, ko tās slēpj. „Daudzi miljoni planētu un uz ne vienas nav dzīvības – tas taču tā nevar būt. Gan jau dzīvība kaut kur ir!” Droši vien katrs tā savu reizi ir domājis.
Un vai tad tam nav pamata? Paverieties naktī debesīs! Cik daudz zvaigžņu! Un daudzas no tām kustas!
Senajam cilvēkam daudz kas likās neizskaidrojams. Ik pa laikam paveroties debesīs viņš varēja ieraudzīt kādu krītošu zvaigzni, bet gadījās arī pa kādam mazāk izskaidrojamam objektam. Kā varētu izskaidrot lidojošas bumbas, vai cigārveidīgus objektus, kas, pie tam, spoži spīd? Ja to redzējis ir viens cilvēks – tad ir vienkārši – vai nu bijis pamatīgi pieļurbājies, vai arī prātiņš sašķobījies. Bet kā izskaidrot, ja to redz veselas pilsētas iedzīvotāji? Pilsētā bijušas kārtīgas dzīres? Var jau būt, bet kaut kā negribas ticēt, ka veselai pilsētai rādās halucinācijas – kā piemēram 1561.gada 14.aprīlī cilvēkiem Nirnbergā. Šis bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad tika dokumentāli apstiprināts, ka debesīs bijuši neizskaidrojamas izcelsmes lidojoši objekti. Vēl kāds piemērs – 1917.gada 13.oktobrī Fatimā – nelielā Portugāles pilsētiņā vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku, kuri bija sapulcējušies lai aplūkotu un pielūgtu tur parādījušos Jaunavu Mariju, redzēja vēl kādu mīklainu parādību. Dienas vidū saule sāka milzīgā ātrumā mainīt savu atrašanās vietu un sāka riņķot virs skatītāju galvām.
Biežāki ziņojumi par dažādiem objektiem sāka parādīties līdz ar 19.gadsimta otro pusi, kas izskaidrojams ar preses straujāku izplatību. Jāpieļauj, ka ne jau objektu palika vairāk, bet par tiem vairāk sāka rakstīt. Parādījās arī pirmās fotogrāfijas. Vēl joprojām lielāko daļu no tām var raksturot kā optisku ilūziju vai foto lēcas mānīšanos, spēlējoties ar gaismas stariem, tomēr daudzas fotogrāfijas ir neizskaidrojamas. Ja foto vēl var izskaidrot, tad ko darīt ar neskaitāmiem videomateriāliem?
Likumsakarīgi bet dažādi neizskaidrojami lidojoši objekti parādās militāro konfliktu reģionos. Otrā pasaules kara laikā gandrīz visu karojošo pušu lidotāji bija liecinieki vairākām neizskaidrojamām parādībām – lidojošām, ugunīgām bumbām, kas tām sekoja.
1942.gada 25.februārī Losandželosā lika izsludināta gaisa trauksme, jo virs pilsētas parādījās nezināmas lidmašīnas. Amerikāņi uzskatīja, ka tās ir japāņu lidmašīnas, taču izrādījās, ka tā viss nav. Pret lidoņiem tika atklāta zenītartilērijas uguns, kas gan bija nesekmīga, jo vienīgie zaudējumi radās pašiem amerikāņiem – dažas sagrautas ēkas, trīs ievainotie – no zenītartilērijas šķembām un trīs mirušie – no sirdstriekas.
Arī pēc kara bija pastiprināta nezināmo lidojošo objektu darbība – šoreiz Skandināvijā. Lai gan nav īsti pierādīts kas bija šie objekti, tomēr tiek pieļauta iespēja, ka tās ir vācu raķetes, ar kurām krievi pēc kara „spēlējās”, lai izprastu to darbību.
Visbiežāk NLO tiek raksturots kā lidojošs, diskveidīgs objekts, jeb, īsāk sakot, lidojošais šķīvītis. Arī šeit varētu piemeklēt cilvēka pirkstu. Lai gan oficiāli šāda tipa lidaparāts vēl nav izgudrots, tomēr neoficiāli pie tā ir strādājuši vairāku valstu zinātnieki. Otrā pasaules kara laikā vācieši centās radīt Haunebu – veidojumu, kurš tiešā veidā atgādina apgāztu bļodu. Cik tālu fričiem veicās – nav zināms, lai gan ir liecības, ka šis, vai tam līdzīgs, veidojums pat esot pacēlies gaisā. Kā zināms daudzas vācu izstrādātās un izstrādes stadijās esošās tehnoloģijas nonāca uzvarētājvalstu rīcībā un uz to pamata citas valstis attīstīja savas tehnoloģijas. Arī pašu mēģinājumi radīt kaut ko tādu, vienmēr ir tikuši turēti lielā noslēpumā. Ņemot vērā šos faktus jāsecina, ka liela daļa no NLO patiesībā varētu būt pašu cilvēku radīti gaisa kuģi. Ne par velti zināms, ka sevišķi aktīva šo NLO darbība ir pie tā sauktās 51 Zonas Nevadas tuksnesī, kas vispārzināma kā ASV gaisa spēku izmēģinājumu lidlauks.
Tomēr neskatoties uz visu – gan cilvēka faktoru, gan optiskajām ilūzijām, ir un paliek daļa neizskaidrojamā – kaut vai tie paši zaļie cilvēciņi, kurus dažs labs esot redzējis pat vairākkārt.