Agrāk bijušas lielas problēmas atrast tēviņu, vienu no pirmajiem potenciālajiem tēviem dabā bija stipri apgrauzis kāds plēsējs. Tagad kārtīgu tēviņu ir divi, kārtīgas mātītes - piecas, tie arī varētu būt bijuši jaundzimušo vecāki. "Skaidri jau mēs nezinām, kuras mātītes olas dējušas, jo viņas nedrīkst tajā laikā traucēt - ja sabiedēs, izdēs olas ūdenī un nekas nesanāks," saka Pupiņš.
Kopumā voljērā mīt vairāk nekā 20 pieaugušu bruņurupuču, tomēr diezgan daudzi ir vēl nedaudz par jaunu, lai būtu vecāki. Bruņurupuču vairošanas galvenais mērķis ir atlaist tos savvaļā veidot dzīvās dabas populāciju. Tos domāts palaist kādā dīķītī vai ezerā. To varēs tikai tad, kad būs vismaz 50 pieaugušu īpatņu.
Šogad pasaulē nākušie bruņurupuču mazuļi dzimušu zookultūrā. Kad tie izšķīlās no olām, tie bija apmēram lata monētas lielumā, bet viņu vērtība naudas izteiksmē nav mērāma. Pārlauzt čaumalas pretestības spēku sīkajām radībām palīdzēja "konservu nazis" uz deguna - olas zobs.
Mazie bruņurupuči bija tik mazi un neaizsargāti, ka tos dabā viegli varētu apēst ezeru varde vai arī liela zivs. Tagad, sasnieguši mēneša vecumu, tie vairāk nebaidās no cilvēkiem, nabas jau ir aizaugušas, mazie ēd kaķu un suņu barību.
Patlaban mazie bruņurupucēni dzīvo terārijā, bet viņu vecāki jau šonedēļ ievietoti pagrabā ziemot.
Laikraksts vēsta, ka Krāslavas rajonā kāds makšķernieks jau pirms laba laika novērojis purva bruņurupuču mazuļus. Šogad ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu arī tiks pabeigts purva bruņurupuču sugas aizsardzības plāns Latvijā.
Pupiņš šogad saņēmis dažus ziņojumus no cilvēkiem, kas dabā redzējuši bruņurupučus, gan no Zemgales puses - Dobeles rajona, gan Kurzemes - no Kolkas un Liepājas puses.
"Ļoti optimistiski varam domāt, ka Latvijā varētu būt trīs četras mazas bruņurupuču grupas," sacījis Pupiņš. Diemžēl visās vietās manīts vien pa kādam īpatnim. Taču cerīgi atkal šķiet Krāslavas rajonā redzētie mazuļi, kas liecina, ka šie kopš dinozauru laikiem izskatā nemainīgie dzīvnieki Latvijas dabā vairojas.
Atšķirībā no citiem dzīvniekiem purva bruņurupučiem nav nepieciešams ik gadu vairoties, lai atražotu sugu. Tā kā šie dzīvnieki dzīvo ļoti garu mūžu - līdz pat 70 gadiem, tie klusi un mierīgi var gaidīt parādāmies dzīvesbiedru.
Bruņurupuču pētnieks Pupiņš aicina iedzīvotājus ziņot par purva bruņurupuču novērojumiem, pat ja tas bijis pirms 50 gadiem.