Indeksu sastāda Eiropas organizāciju konsorcijs Britu Padomes un Briselē bāzētās Migrācijas politikas grupas vadībā.
ES 25 valstīs dzīvo aptuveni 21 miljons migrantu. Viņu dzīves līmenis vērtēts pēc 140 rādītājiem, ieskaitot imigrantu tiesībām uz darba vietu, iespējām apmesties uz pastāvīgu dzīvi, atļauju ierasties arī ģimenei un likumiem cīņā ar rasismu un aizspriedumiem.
Vislabāk imigrantiem klājās Zviedrijā, kas atzīta par vienīgo valsti, kas ļoti labvēlīgi un veiksmīgi veicina integrāciju.
Zviedrijai seko Portugāle, Beļģija, Nīderlande un Somija.
Pirmajā indeksa pusē iekļuvušas arī tās piecas valstis, kurās ir vislielākā imigrantu populācija - Lielbritānija, Spānija, Vācija, Itālija un Francija.
Vissliktākā dzīve imigrantiem ir Latvijā, kas ierobežo ārvalstu strādnieku tiesības un viesstrādniekiem dod maz iespēju ietekmēt politiskos procesus.
Daudzi ierobežojumi imigrantiem ir spēkā arī Kiprā, Austrijā, Grieķijā un Slovākijā. Austrumeiropā kopumā valda mazāk liberāla politika pret imigrantiem, salīdzinājumā ar Rietumeiropu.
Zviedrijā un Portugālē ir vislabvēlīgākā situācija imigrantu ģimeņu apvienošanā, ļaujot viesstrādniekiem valstī ievest arī savus ģimenes locekļus. Vissliktākā situācija šajā jomā ir Austrijā, Dānijā un Kiprā.
Zviedrija arī visliberālāk attiecas uz imigrantu tiesībām palikt valstī ilgtermiņā. Pētījuma autori norāda, ka Zviedrijas imigrācijas politika ir godīga, vienkārša un caurskatāma.
Vissliktākās iespējas palikt valstī uz pastāvīgu dzīvi ir Īrijā, jo migrantu tiesības palikt ir saistītas ar nodarbinātību, nevis valstī pavadīto laiku un iesakņošanos.
Tomēr Īrijas valdība pašlaik pārskata savu migrācijas politiku, atbildē uz pastiprinātu viesstrādnieku plūsmu.
Pētījums Eiropā tiks prezentēts otrdien.
