Pētījumos, kurus vieno pagātnes traumas identificēšana un „dziedināšanas" veidu meklējumi, lielākoties aplūkota Latvijas traģiskā pagātne un tās iespaids uz mūsdienu sabiedrību.
„Mūsu uzsāktajai Latvijas kultūras traumu analīzei ir starpdisciplinārs raksturs," stāsta projekta vadītāja Vita Zelče. „Tas ļauj aplūkot traumas fenomenu no visdažādākajiem skatupunktiem: socioloģiskā, mediju pētniecības, vēsturiskā, antropoloģiskā."
Simpozijā ar savu pētījumu rezultātiem iepazīstinās Vita Zelče, Uldis Neiburgs, Daina Eglīte, Klinta Ločmele, Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Didzis Bērziņš, Aija Rozenšteine, Aigars Lazdiņš, Gita Siliņa, Laura Ardava, Laura Uzule un Kaspars Zellis.
Pasākuma ietvaros tiks prezentēta arī elektroniskā brīvpieejas grāmata „Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija", kas tapusi Mārtiņa Kaprāna un Vitas Zelčes redakcijā. Grāmatā apkopoti 13 oriģināli pētījumi par 20.gs. 40.gadu traumatisko pieredzi un tās atstātajām pēdām Latvijas sabiedrības paštēlā. Tēmu loks grāmatā svārstās no nacionālajiem partizāniem Latgales kolektīvajā atmiņā līdz pat filmas „Akmens un šķembas" tapšanas aizkulisēm. Skartas arī vairākas „neērtas" pagātnes problēmas, piemēram, varas un sabiedrības uzvedība 1940.gada vasarā, kolaboracionisms ar okupācijas varām un to ietekme uz identitāti.
Projekts „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" realizēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā valsts programmas „Nacionālā identitāte" ietvaros. 2010.gadā projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" uzmanības centrā bija Otrā pasaules kara nozīme Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā, šī notikuma ietekme uz sabiedrību pēc kara un mūsdienās.
