Pirmkārt, JL iesniedza deklarācijas priekšlikumu, to iepriekš nesaskaņojot ar iespējamajiem sabiedrotajiem Saeimā. Tāpēc nav pilnībā smādējams parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja Andra Bērziņa (Latvijas Pirmā partija/ Latvijas ceļš) arguments, ka viņš nevar balsot par tikko galdā uzliktu dokumentu. Tomēr šeit parādās valdošo spēku nespēja pašiem izsecināt, ka tuvākajā Saeimas sēdē vajadzētu pieņemt Igauniju atbalstošu deklarāciju. Tas liecina vai nu par nesekošanu līdzi politiskajiem procesiem, slinkumu vai neprofesionalitāti. Lai gan arī JL vajadzēja iepriekš kolēģus informēt par deklarācijas tapšanu, tomēr uz valdošās koalīcijas pleciem gulstas lielāka atbildība. Tas pat nav smieklīgi, ja pozīcija nespēj izprast, kas ir jādara, bet, līdz ko ar priekšlikumu nāk klajā opozīcija, naski metas spiest „pret” vai „atturas” podziņas.
Nav noliedzams, ka par dokumenta apstiprināšanu balsoja arī valdību atbalstošie deputāti. Tomēr, redzot balsojuma izgāšanos, nesekoja adekvāta reakcija. Balsojums notika ceturtdien vēl pirms pusdienas laika. Tad deklarāciju nodeva Ārlietu komisijai, lai, visticamāk, to uzlabotu nedēļas laikā. Šādu kavēšanos nedrīkstēja pieļaut un tiem, kuri principiāli atbalsta Igauniju, būtu bijis jāķeras pie improvizēšanas. Nevajadzēja slinkot, bet gan pieslīpēt minēto dokumentu jau tajā pašā dienā un likt uz balsošanu kaut vai 4.maija svinīgajā sēdē. Ja bija vajadzīgs vairāk laika, varēja atcelt saplānotos pasākumus un pie deklarācijas teksta strādāt kaut vai līdz piektdienas vakaram. Saeimas ārkārtas sēdi sasaucot, kad deklarācijas veidošana pabeigta, kaut vai sestdien. Tas, protams, būtu objektīvs apgrūtinājums tiem, kuri atrodas komandējumos. Bet tie, kuri brauc uz laukiem vai plānoja atpūsties citādāk, varēja savus plānus atlikt.
Igauniju atbalstošo deklarāciju parlaments skatīs šo trešdien vai ceturtdien. Jācer, ka pieņems un ka tā nebūs kļuvusi pārāk ūdeņaina.
Tikmēr Igaunijai jāgatavojas izturēt nākamie spiediena uzplūdi. Krievija jau ir parādījusi, ka tai ir vienaldzīga Vīnes konvencija par diplomātu aizsargāšanu un ka tā var apmelot citu valsti bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tāpēc mūsu atbalsts Igaunijai ir vitāli svarīgs. Lietuvā gatavo atbalsta akcijas Igaunijai. Varbūt mēs varētu nomest ierasto pasivitāti (arī es) un sarīkot ko līdzīgu. Igauņi jau tagad izjūt, ka nav vieni. Mūsu varā ir paspilgtināt šo atbalsta sajūtu.
1-http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=17751526
2 - http://www.vdiena.lv/lat/politics/printed/igaunji_saeimas_atbalstu_nesanjem
