Kā paredzēts pasākumu plānā par reformām augstākajā izglītībā, kā arī valdības deklarācijā, finansējums augstākajai izglītībai no 2011. gada valsts budžeta pieņemšanas brīža ir jāpalielina, citādi uzsākt plānoto izmaiņu ieviešanu ar finansējumu, kas ir 2006. gada līmenī, nav iespējams. Ja līdzekļu nav, tad budžeta vietu skaits būs pirmais, kas tiks samazināts, skaidrojis R.Broks. LSA paudusi gatavību aizstāvēt studentu intereses, kā arī ministrijas darbu pie jaunā, uz rezultātiem un kvalitāti balstītā nozares finansēšanas modeļa ieviešanas.
„Arī valstīs, kurās ir maksas augstākā izglītība, ir lielāks valsts atbalsts studentiem, nekā šeit. Latvijai šajā ziņā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā," piebilda G.Rēvalde. Uzturot ministrijas un LSA ilggadējo nostāju, partneri uzsvēruši, ka nav atbalstāma Finanšu ministrijas virzītā darba grupa par 50 miljonu latu samazināšanas programmas izstrādi uz izglītības un veselības nozaru rēķina.
Ekonomiskās krīzes ietvaros studentiem ir aktuāls to sociālais atbalsts. LSA Kongresa un Domes apstiprinātā pozīcija pauž, - studentu interesēs ir valsts dotētajās stipendijas piešķirt, balstoties uz akadēmiskās izcilības kritērijiem, neaizmirstot par sociāli apdraudēto studentu atbalstu, kam var tikt atvēlēti 10% no kopējā stipendiju fonda. Savukārt nākotnē rūpes par maznodrošinātajiem studentiem ir jāpārņem Labklājības ministrijai, LSA nostājai piekritis arī ministrs.
Partneri atzinuši, ka nākotnē atbalsta virziens būs paredzams, kad Satversmes tiesa līdz šā gada februārim izskatīs studentu Edgara Ābola un Artūra Pušmucāna konstitucionālo sūdzību par Ministru kabineta noteikumiem. Studenti aicina tiesu veikt stipendiju piešķiršanas kārtības maiņu, atceļot konkrētas tiesību normas, lai procesā viennozīmīga prioritāte būtu studenta akadēmiskajiem sasniegumiem.
Diskusijā par laiku, ko studenti patiesībā velta studijām, LSA Akadēmiskā virziena vadītāja bildusi: „Studentu noslodze ir kritērijs, kuru izmanto sniegtās izglītības kvalitātes vērtēšanai, taču trūkst pētījumu un metodikas par to, kā novērtēt studentu studiju darbu ārpus lekcijām." E.Ratnieks komentējis, ka ministra ieteikums nākotnē palielināt kontaktstundu skaitu ir atbalstāms, ja sākotnēji tiktu būtiski uzlabota studiju kvalitāte kopumā.
Partneri vienojušies virzīt noteikumu maiņu, nosakot augstskolās ne maksimālo, bet minimālo kontaktstundu skaitu. Šādi atkarībā no studiju programmas specifikas studentu noslodzi būs iespējams regulēt, nodrošinot apjomīgu studiju programmu apguves kvalitāti. E.Ratnieks norādījis, ka nepieciešams pastiprināti uzraudzīt docentu, asociēto profesoru un profesoru amatā ievēlēšanas kārtību, lai mazinātu augstskolu iekšējo mācībspēku lobiju iespējas, kā arī nodrošināt lielāku studentu ietekmi ievēlamo mācībspēku izvērtēšanā. „Rūpēs par maģistrantu izglītību, jānosaka norma, ka to lekciju kursus organizē docenti, asociētie profesori un profesori, lai maģistra studiju programmu līmenis uzlabotos un nebūtu pielīdzināms bakalaura līmenim," – tā E.Ratnieks.
Uz tikšanos 19. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pulcējās izglītības ministrs Rolands Broks (ZZS), IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, LSA prezidents Edvards Ratnieks, LSA Akadēmiskā virziena vadītāja Asnate Kažoka un LSA Sociālā virziena vadītājs Antons Fedorenko.
