Saskaņā ar LSA rīcība esošo informāciju, valdība ir pieņēmusi lēmumu samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiekot realizētas dublējošās programmas no šā gada 1. septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu nolemts samazināt par 600 000 latu, bet Kultūras ministrijas - par 400 000 latu.
Kā norāda LSA prezidents E.Ratnieks, lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju. Ministru kabineta apstiprinātais pasākumu plāns nosaka „finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei sākot no 2013.gada, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet 2011. un 2012.gadu valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010.gada budžetā."
„Valdība sākusi negodīgu spēli ar sabiedrību, ja pati neievēro savus noteiktos rāmjus un normatīvus. Vai tādā gadījuma valdībai ir tiesības pārkāpt likumu?" – sašutumu paudis E.Ratnieks, papildus uzsverot, ka Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām, kas „savā būtībā ir unikālas", līdzekļu samazinājums būs īpaši smags trieciens.
Augtākās izglītības finansēšanas kārtību un apjomus nosaka arī starptautiskie normatīvi, tajā skaitā arī Eiropas Komisijas apstiprinātā stratēģija „Europe 2020". Dokumentā izglītība virzīta kā valstiski īpaši atbalstāma joma, kas tieši ietekmē nodarbinātības rādītājus, valsts labklājību un izaugsmi. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020.gadam 40% valsts iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ir jabūt ar augstāko izlītību. Bez valsts spējas un intereses rast finansējumu, lai veicinātu studentu piesaisti pašmāju augstskolām, ES izvirzītie kritēriji nav sasniedzami, šādi publiskajā telpā vairākkārt izteikušies LSA pārstāvji.
LSA nenoliedz, ka studiju programmu caurskatīšana ir nepieciešama vispārējai augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai, taču tas nav veicams mehāniski. LSA nepieļauj, ka programmu dublēšanos drīksstētu izmantot kā ieganstu, lai spekulētu ar finansējuma apmēriem nozarei, kuras „iztikas minimums ir sasniegts sen".
„Sabiedrībā valda mīts, ka lielais skaits sociālo zinātņu programmu tiek nepamatoti finansēts no valsts līdzekļiem. Patiesība rāda, ka šeit valsts atbalsts ir niecīgs un to apliecina ministrijai pieejamie dati! Ja valsts attieksme pret zinātnēm, kas pēta sabiedrību un valsts procesus, ir šāda, nav jabrīnās, ka latvieši notrulinās un kļūst arvien pasīvāki – sociāli, politiski un pilsoniski. Šāda rīcība pierāda valsts vadītāju nespēju pretoties ārēji noteiktām prasībām, kas liecina par politisko gļēvumu," - tā E.Ratnieks.
