Finanšu ministrijas izstrādātajā valsts budžeta konsolidācijas plānā tika paredzēts, ka, Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtais finansējums tiks samazināts par 600 000 latu, savukārt Kultūras ministrijas - par 400 000 latu. Lēmumu valdība pieņēma, lai samazinātu valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošās programmas. LSA prezidents E.Ratnieks plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka lēmums būtu pretrunā ar pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kas paredz augstākās izglītības finansējuma nesamazināšanu.
Lai novērstu draudus budžeta vietu samazinājumam, tūlītēja reakcija sekoja gan no mākslas augstskolu studentu puses, gatavojoties protestiem, gan no IZM un LSA, meklējot risinājumus, kā nepieļaut studentu interešu aizskaršanu. Ministrija ar valdību vienojušās, ka konsolidācijai paredzētos līdzekļus, kurus izdevies vairākkārtēji samazināt no plānotās summas, radīs no iekšējiem resursiem, neapdraudot studiju kvalitāti un budžeta vietu skaitu.
Otrdien, 1. martā tika panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka šāds konsolidācijas plāns ir pieļaujams.
„Lai arī Latvijas studentu tēls bieži vien saistās ar protestiem, šāda rīcība tiek pielietota ārkārtas gadījumos, kad nelabvēlīgi lēmumi nāk pēkšņi un ir klaji nesaprātīgi. Mākslas augstskolu rektoru un studentu aktivitāte, izglītības ministra Rolanda Broka (ZZS) un LSA sadarbība ļāva studentu intereses saglabāt pirmajā vietā. Pretējā gadījumā šāds lēmums būtu ne vien ceļš uz maksas izglītību, bet arī jaunās paaudzes emigrēšana uz ārzemēm, kur studēt iespējams bez maksas," – tā E.Ratnieks.
