Eksprezidentes ieceres piepildās, jo viņa piekritusi kļūt par EK padomnieci un vadīt Eiropas Pētniecības padomi. 15.oktobrī notika pirmā šīs padomes sēde videokonferences veidā, kur Vīķe-Freiberga tika ievēlēta par padomes vadītāju, raksta "Latvijas Avīze".
Padomi ievēl uz četriem gadiem, tā ir neatkarīga un sastāv no augstskolu mācībspēkiem, ražošanas nozaru pārstāvjiem, politiķiem un citiem speciālistiem. Patlaban padomē strādā tikai trīs pārstāvji, kopā ar Vīķi-Freibergu arī tādi profesionāļi kā bijusī Francijas pētniecības un Eiropas ministre Klaudija Haignere un Eiropas Industriālās pētniecības vadības asociācijas ģenerālsekretārs Endrjū Dīrings.
Padomē ir jāiesaista 22 pārstāvji jeb augsti kvalificēti eksperti pētnieciskajā un vadības politikas jomā. EK ir noteikusi, ka šiem ekspertiem līdz 2008.gada janvārim ir jāiesniedz savi priekšlikumi.
Padomei reizi divos gados ir jāorganizē asambleja, trīs reizes gadā - padomes sēdes, bet, pats galvenais, reizi gadā jāsniedz gadskārtējais ziņojums par Eiropas pētnieciskiem jautājumiem. Padomei ir jāsadarbojas arī ar dalībvalstu zinātniski pētnieciskajām institūcijām.
Jau aprīlī Eiropas zinātnes un pētniecības komisārs Janezs Potočniks paziņoja, ka EK reformēs Eiropas Pētniecības padomi, lai palielinātu tās lomu Eiropas pētniecības virzienā. Potočniks: "Lai jaunā padome būtu spējīga izpildīt tai iecerēto lomu, padome jāveido no personām ar augstu autoritāti."
Kā informēja Vīķes-Freibergas preses sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba, eksprezidente nepārcelšoties uz Briseli un, tāpat kā patlaban, kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu turpinās sniegt konsultācijas starptautisko attiecību, diplomātijas, zinātnes, politikas un sarunu risināšanas jautājumos.
Vīķe-Freiberga nesaņemšot arī atalgojumu par darbu minētajā padomē. Tikšot segti vienīgi ar komandējumiem saistītie izdevumi.
