Spītējot lietum, Doma laukumā cilvēki pauž atbalstu Igaunijai

Spītējot sliktajiem laika apstākļiem, cilvēki bez lietussargiem, sadevušies rokās, laukumā veidoja vairākus apļus.

Atnākušo vidū pārsvarā bija jaunāka gadagājuma cilvēki. Atbalstu Igaunijai pauda arī daudzi Saeimas labējo partiju deputāti, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, un inteliģences pārstāvji.

Doma laukuma centrā stāvēja cilvēki ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogiem. Sākoties pasākumam, laukumā tika ienests 20 metrus garš Igaunijas karogs, kuru akcijas organizētāji šorīt saņēmuši no kaimiņvalsts.

Sanākušos uzrunāja Igaunijas vēstnieks Jāks Jērīts, kurš visiem teica lielu paldies un atzina, ka šodien ir jūtama "solidaritātes elpa".

Uzrunu teica arī hokejists Artūrs Irbe. Viņš pateicās cilvēkiem, kas "atnākuši ne tikai Igaunijas atbalstam, bet arī parādījuši, ka viņiem nav vienalga, kas notiek Latvijā".

"Nav daudz ko teikt šādā situācijā. Mēs parādām savu nostāju un to, ka nedrīkst iet pret savu sirdsapziņu," sacīja Irbe.

Pēc aptuveni 20 minūšu ilgas stāvēšanas laukumā pasākuma dalībnieki, sadevušies rokās, devās uz Brīvības pieminekli.

Igaunijas atbalstam šodien visu dienu ir iespējams parakstīties Okupācijas muzejā.

Akcija vienlaikus notika arī Lietuvā un Igaunijā, veidojot simbolisku Baltijas ceļu. Akcijas iniciatores ir Lietuvas nevalstiskās organizācijas un studentu korporācijas, kas ar šo ieceri grib atbalstīt Igauniju un parādīt vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārējai pasaulei, ka savulaik Eiropas klusēšana Baltijas valstīm svarīgos vēstures mirkļos beigusies ar traģēdiju.

Kā teikts rīkotāju paziņojumā, Igaunijas notikumi uzskatāmi par "nopietnu mācībstundu visām trim Baltijas valstīm". Par to, ka tā nebija vienīgi Igaunijas iekšējā problēma, liecina arī neadekvātā Krievijas varas iestāžu reakcija, tendenciozā Krievijas mediju loma un nespēja garantēt igauņu diplomātu drošību Maskavā, norādīts dokumentā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura vadītajai koalīcijai pēdējā laikā veltīti asi pārmetumi par pārāk kūtru politisko atbalstu Igaunijai, šodien žurnālistiem teica, ka Latvija ir sniegusi plašu materiāli tehnisko atbalstu kaimiņvalstij, lai novērstu nacionālo minoritāšu nemierus Tallinā.

Premjers stāstīja, ka pēc NATO sanāksmes Latvijas rīcībā ir plašs specializētās tehnikas klāsts, kas piedāvāts Igaunijai, tādējādi nemieru lokalizēšanā liela nozīme bijusi tieši Latvijas piedāvātajai palīdzībai. Igaunijai sniegta palīdzība no vienkāršākajām līdz pat tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām. Igaunijā esot izmantots arī Latvijai piederošais ūdensmetējs.

Premjers uzskata, ka Latvijas valdība no pirmās dienas ir sniegusi plašu atbalstu Igaunijai. Viņš pēdējā laika politiskajā retorikā saskata atsevišķu politisko spēku mēģinājumus pavērst situāciju sev izdevīgā gultnē. "Latvijas valdība ir sniegusi plašu politisko, tehnisko un materiālo atbalstu Igaunijai. Atsevišķiem politiskiem spēkiem nav jāspēlējas ar šiem jautājumiem," sacīja Kalvītis.

Tas, ka pagājušajā nedēļā parlaments nespēja vienoties par atbalsta deklarāciju Igaunijai, nenozīmē, ka atbalsta deklarācija Igaunijai netiks pieņemta, uzsvēra Kalvītis.

Latvijas un Igaunijas sadarbību valdības vadītājs šodien pārrunāja ar kaimiņvalsts vēstnieku Jērītu. Pēc tikšanās diplomāts uzsvēra, ka abu valstu sadarbība norit veiksmīgi un Latvijas valdība sniegusi būtisku palīdzību Igaunijai.