Šī komēta ir bez astes, bet savdabīgi interesanta. Pavirši to apskatot debesīs, tā vairāk atgādina zvaigzni, bet pietuvinājumā vai pēc rūpīgākas vērošanas tā izceļas citu debess spīdekļu vidū kā neliels, gaišs un miglains plankums.
Šī komēta ir pārsteigusi astronomus ar negaidītu spožuma pieaugumu, un precīza atbilde par spožuma pieauguma iemesliem nav zināma. Tiek pieļauts, ka ir notikusi kāda sadursme ar citu debess objektu vai bijusi cita rakstura eksplozija.
Holmsa komētu 1892.gada 7.novembrī nejauši atklāja britu astronoms Edvīns Holmss.
Komētas novērošanai būtisks priekšnosacījums ir skaidras debesis. Holmsa komētu iespējams novērot jau vakarā, kad debesis kļūst pilnībā tumšas, - pēc plkst.18 līdz pat rīta krēslai.
Komētas sastāv no materiāla, kas līdzinās netīram sniegam, - ledus, smilšu un putekļu maisījuma. Pārsvarā komētām ir izstiepta eliptiska orbīta, un tās lielākoties atrodas tālu no Saules - aste tām nav novērojama.
Tomēr tajās reizēs, kad kāda no tām pietuvojas Saulei, komētas virsma sakarst, ledus sāk iztvaikot un kosmiskajā telpā tiek izviestas gāzes un putekļi, veidojot attiecīgi gāzu un putekļu astes.
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Debesīs vērojama Holmsa komēta
LETA, 02.11.2007. 08:45
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā ir iespēja nakts debesīs novērot Holmsa komētu.