5.maijā plkst. 12:00 pirms iknedēļas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes Latvijas Studentu apvienības (LSA) valdes pārstāvji, kā arī Latvijas augstskolu senātu studējošie senatori pulcēsies pie Saeimas komisiju un frakciju ēkas Jēkaba ielā 12. Sapulces dalībnieki uzrunās deputātus un aicinās tos komisijas sēdē lemt pret augstskolu senātu funkciju samazināšanu, kas vājinātu demokrātijas mehānismus augstākās izglītības institūcijās un apdraudētu ne tikai studentu, bet arī augstskolu kopējās intereses, uzskata LSA.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstskolu likumu, senāts aiz satversmes sapulces ir otra augstākā augstskolas lēmējinstitūcija, kurā lēmumi koleģiāli tiek pieņemti gan ar akadēmiskā personāla, gan studentu pārstāvniecību. Senāta ikdienas darba kārtībā būtiskākie jautājumi ir augstskolas budžeta, studiju maksu, augstskolas darbību regulējošo normatīvo aktu, studiju programmu izskatīšana un apstiprināšana, struktūrvienību dibināšana un likvidēšana u.c. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, caurskatot Augstskolu likumu, lēmusi virzīt priekšlikumu par senāta funkciju sašaurināšanu par labu augstskolu rektoru pilnvaru palielināšanai, atņemot senātam vadības institūcijas statusu.
LSA prezidents Edvards Ratnieks šo soli skaidroja kā noteiktu augstskolu lobija rezultātu, lai palielinātu autoritārisma iespējas augstākās izglītības institūciju pārvaldībā.
„Augstskolu autonomija ir būtiska, jo tās "sabiedrība" jeb personāls, kura skaitā ir arī ikviens studējošais, pārvalda augstskolu, esot pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijās. Arī augstskolas iekšienē ir nepieciešams varas dalīšanas princips, kur augstskolas senāts, līdzīgi kā parlaments, pieņem lēmumus, bet to izpilde tiek nodota izpildvarai - rektoram un tā administrācijai. Vājinot demokrātiju, tiek pieļauta iespēja pieņemt lēmumus, kas nav nedz studentu, nedz augstskolas kopējās interesēs," uzsvēra Ratnieks.
Samazinot senāta pilnvaras, tā kompetencē plānot paturēt tiesības pieņemt studiju un pētniecības darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, noteikt prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai, augstskolas kvalitātes sistēmu un principus, kā arī sniegt atzinumu par iestāžu izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu un piešķir augstskolas goda nosaukumus. Savukārt rektora vienpersoniskā pārziņa tiktu nodotas lemttiesības par augstākās izglītības institūcijas budžetu, studiju maksu apmēriem, finanšu plūsmu u.c.
Publicitātes foto, LSA prezidents Edvards Ratnieks
