Maksātnespējas likums risinās bagātāko Latvijas parādnieku problēmas

Parādnieka līdzekļu atlikumam ir jābūt tik lielam, lai viņš spētu septiņus gadus pienācīgi algot pats savu maksātnespējas administratoru. Pienācīgā alga, pēc Maksātnespējas likuma autoru domām, atbilstot trijām minimālajām mēnešalgām mēnesī. Tādējādi maksātnespējīgajam cilvēkam būs jābūt spējīgam samaksāt septiņos gados aptuveni 40 000 latu pie pašreizējās lata vērtības.

Maksātnespējas administrācijas (MNA) Stratēģiskās plānošanas un normatīvo aktu izstrādes departamenta direktores vietniece Ieva Tērauda nākamgad gaida apmēram divdesmit pieteikumu par fizisko personu maksātnespēju.

Maksātnespējas administratora algošanai nepieciešamā naudas summa var kalpot arī par orientieri, kādam jābūt parāda minimumam, lai tiktu no tā vaļā ar maksātnespējas procesa un maksātnespējas administratora palīdzību. Proti, šim administratoram ir jābūt spējīgam pārliecināt tiesu, ka parādnieka iespēju robeža ir atdot kaut vai tikai 1% no parāda.

Likums nenosaka kvantitatīvās robežas tam, kādu daļu no parāda drīkstēs anulēt. Latvijas Komercbanku asociācija uzskata ka šajā gadījumā tiek pārkāptas kreditoru intereses.

"Par kreditoru interesēm aizmirstiet," "Neatkarīgajai" teica "Hansabankas" jurists Ivars Dimants, kurš pārstāvējis Komercbanku asociāciju starp likumprojekta izstrādātājiem. "Likuma jēga ir atgriezt aktīvajā ekonomikā tos parādniekus, kuriem pašiem šobrīd nekas nepieder, jo viss pieder viņu sievasmātēm. Likumdevējs ir paudis politisko gribu viņus turpmākajos 5 - 7 gados padarīt tīrus un baltus likuma priekšā. Viņu kreditoriem atliks tikai godīgi sadalīt savā starpā mazumiņu, lai neiznāk tā, ka visu savāc tas kreditors, kas pārējos apsteidzis par dienu vai stundu," skaidroja Dimants.

Savukārt MNA pārstāvis Oskars Lakšēvics skaidro, ka personai, kura piesakās maksātnespējai, jārēķinās, ka tai visi aktīvi tiks novirzīti parāda segšanai. Cilvēks varēs paturēt sev tikai tās lietas, kas nepieciešamas izdzīvošanai. Arī finansiālie līdzekļi tiks atstāti vien tik, lai nodrošinātu ar nepieciešamo parādnieku un viņa apgādībā esošas personas. Ja parādnieks mēģinās slēpt daļu no aktīviem, tad process tiks izbeigts un stāsies spēkā visas iepriekšējās parādsaistības. Tā jādzīvo septiņu gadu ilgā periodā. Tāpēc, visticamāk, no parāda tiks segti vairāk nekā 1% un ideālā gadījumā pat viss parāds.

Kā norāda laikraksts, tomēr esot radītas papildu iespējas negodprātīgai maksātnespējas procesa izmantošanai, kārtējo reizi atliekot Latvijas iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarāciju ieviešanu. Maksātnespējas ierosinātājs, kurš iecerējis neatdot parādniekiem miljonu latu, var uzrādīt tiesai parādzīmi, ka viņš aizņēmies no drauga 10 vai vairāk miljonus. Tādā gadījumā parādnieks atdos kopumā it kā ļoti daudz, par ko maksātnespējas administrators, MNA un tiesa varēs atskaitīties kā par lielisku piemēru maksātnespējas procesa efektivitātei, bet reālais kreditors saņems tikai desmito vai simto daļu no sava aizdevuma.

MNA norāda, ka par šādām darbībām cilvēkiem draud kriminālatbildība.