Vērtējot pēdējā laikā Rīgā notikušās plašās protesta akcijas, Kalvītis atzinis, ka tajās bija pulcējušies cilvēki, kas katrs atnāca ar savu sāpi. "Nevar to saukt viennozīmīgi par tautu. Situācija Latvijā ir atšķirīga Rīgā un ārpus tās, arī Rīgā ir atšķirīga situācija starp strādājošajiem, uzņēmējiem, kalpotājiem, pensionāriem. Es domāju, katrs cilvēks, kas bija atnācis, bija ar savu sāpi un gribēja atrast vainīgo, uz kuru novelt atbildību," teicis premjers.
"Kas šobrīd ir lielākā sabiedrības problēma? Spēja uzņemties atbildību. Sabiedrība spēj sasniegt augstus mērķus tikai tad, kad katrs tās loceklis spēj uzņemties atbildību. Bet cilvēkam ir vieglāk neuzņemties atbildību un to par savām neveiksmēm novelt uz cita pleciem: kāpēc mans kaimiņš braukā labā mašīnā un ir uzbūvējis labu privātmāju, bet man nekā? Tā mēs mēģinām attaisnot savu bezatbildību," uzskata Kalvītis, "cilvēki, kas runāja Doma laukumā, lielā mērā savu personīgo atbildību gribēja novelt uz citu pleciem. (...) Es pieņemu kritiku, kas izteikta man un politiskajai elitei. Bet man ir tikpat lielas tiesības pajautāt tiem cilvēkiem, vai viņi var ar tīru sirdsapziņu paskatīties to cilvēku acīs, kurus viņi ir izlikuši uz ielas. Vai tā nav atbildības novelšana uz citiem par savām problēmām?"
"Katrs atnāca runāt par savām problēmām, par vērtībām, kuras beigu beigās izkristalizējās divos jēdzienos - demokrātija un tiesiskums. Vai Latvijā nav demokrātijas? Man šķiet, tās ir vairāk, nekā pat Eiropas vecajās demokrātijās. Par tiesiskumu runājot - cilvēki runāja par to, ka tiesneši korumpēti, pieņem netaisnīgus spriedumus. Bet tajā pašā laikā tie runātāji paši spriež sabiedrisku tiesu bez tiesas sprieduma. (...) Es arī varu tiem organizētājiem pārmest, ka viņi grauj tiesiskumu, apsaukājot cilvēkus par noziedzniekiem bez tiesas sprieduma, un spriež sabiedrisko tiesu, lai gan viņiem nav nekādu tiesību to darīt," piebildis politiķis.
"Es kā Kalvītis Aigars, nevis kā premjers, uzskatu, ka tikai tad, kad katrs būs gatavs uzņemties atbildību par savu rīcību, savu izglītību, saviem bērniem un darbu, maksājot visus nodokļus, nevis krāpjot valsti, tikai tad valsts ies uz priekšu. Bet kamēr būs sabiedrības daļas, kas gribēs atbildību novelt uz citu pleciem, valsts tikai mīņāsies un tiks vēl lielākā purvā. Katram ir jāsāk no sevis," mudinājis Kalvītis.
Kalvītis tomēr uzsvēris, ka no amata nav atkāpies ārēju apstākļu ietekmē. "Neviens uz mani nekādu spiedienu nav izdarījis, un es arī nekādam spiedienam nekad neesmu pakļāvies. Es ļoti pragmatiski vērtēju šo situāciju: šobrīd notiek ļoti nopietna konfrontācija Latvijas sabiedrībā, notiek sabiedrības šķelšana. (...) Šī sašķeltība ir jāmazina, un to var izdarīt, atdodot Kalvīti. Tāpēc es pieņēmu lēmumu atkāpties."
