Īrija grasās deportēt simtiem iebraucēju aizdomās par laulību krāpšanu

Kā raksta laikraksts "Diena", šogad Īrijā stājusies spēkā instrukcija, kuras mērķis ir novērst situāciju, kad trešo valstu pilsoņi, visbiežāk no Pakistānas, izmanto iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas valstī uz fiktīvas laulības pamata ar ES pilsoni. Viņu vidū arī ir daudz meiteņu no Latvijas. Instrukcija gan skar arī pārus, kuru laulība ir īstas - tiem draud izšķiršana un ģimenes locekļa - trešās valsts pilsoņa - izraidīšana.

Saskaņā ar instrukciju uzturēšanās atļauja uz laulību pamata tiek atteikta, ja trešo valstu pilsonis pirms ierašanās Īrijā nav bijis kādas citas ES dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs. Lai arī šī norma ir spēkā jau no gada sākuma, praktizēt to dzīvē Īrija sākusi šoruden. Ar šādu lēmumu Īrijas valdība plāno likumīgi ierobežot aprēķina laulību skaitu un uzturēšanās atļauju izkrāpšanu.

Tiesa, tajā pašālaikā, kā pārliecinājies laikraksts, Īrijas policija (garda) nekontrolē, vai laulība ir īsta, kā tas notiek, piemēram, ASV vai Latvijā. "Kontroli vajadzētu pastiprināt, nevis ieviest šādu likumdošanu un cerēt, ka ar to viss atrisināsies," sacījusi Latvijas vēstniecības Īrijā pārstāve Jeļena Lobzova.

Patlaban brīdinājuma vēstules izsūtītas 700 ģimenēm, daudzas vērsušās pie Īrijas varasiestādēm ar lūgumu lēmumu pārskatīt.

Pakistāna ir aptuveni 64 reizes nabadzīgāka nekā Īrija, tajā valda stingri islāma reliģijas ierobežojumi, nevalda miers, tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzi cilvēki labāku dzīvi meklē turīgajā Eiropā. Daudzi Āzijas valstu pilsoņi ir atklājuši citu ieejas punktu - ieprecēties ES un ir gatavi maksāt par to pat 10 000 eiro.

Īrija tajā pašā laikā ir kļuvusi par sava veida fiktīvo laulību centru - daudzi austrumeiropieši, tajā skaitā Latvijas pilsoņi, kuriem atvērtas durvis, te meklē iespēju piepelnīties, kas lieliski sader ar Āzijas pilsoņu vēlmi te ieprecēties. Sākumā tiek iegūta uzturēšanās atļauja, bet pēc pieciem gadiem var pretendēt pat uz pilsonību.

Kā stāstījis Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ivars Lasis, līdz šim Latvijas vēstniecībā Īrijā bijuši četri gadījumi, kad personas sūdzējušās, ka pierunātas slēgt fiktīvu laulību. Iesniegumi pārsūtīti uz Valsts policiju. "Daudz biežāk Latvijas pilsones zvana un informē par savām aizdomām, taču pēc palīdzības nevēršas, jo, iespējams, baidās par sekām," stāstījis Lasis, aicinot ziņot ikreiz, kad rodas aizdomas par nelikumībām.

Kopš 2005.gada vēstniecībā ir oficiālas ziņas par 50 noslēgtajām laulībām, piemēram, ar Pakistānas pilsoņiem, taču, kā atzīst vēstniecības pārstāvji, tā ir tikai maza saujiņa - savas laulības pāri piesaka tikai tādā gadījumā, ja vēlas doties kopā uz Latviju.

Kā lēš laikraksts, kā sievas varētu būt pārdotas simtiem Latvijas meiteņu par 3000 līdz 10 000 eiro. Fiktīvo laulību biznesa aizkulises laikrakstam sīkāk skaidrojusi Jeļena (26), kura pati jau divarpus gadus precējusies ar pakistānieti, taču atšķirībā no citām - ne par samaksu. Ar nelegālo biznesu nodarbojas viņas vīra draugi, kas saistīti ar Lieni. Viņas uzdevums ir sameklēt meitenes, vīrs atrod maksātājus. Meitenes šādi tiek izprecinātas ne tikai no Latvijas, bet no citām Austrumeiropas valstīm - Polijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc viņas teiktā, galvenie shēmā esot Lienes vīrs, kas pats ir pakistānietis, un Lienes māsasvīrs, kas par katru meiteni no nākamajiem vīriem saņemot 7000 līdz 10 000 eiro. Viens no galvenajiem organizatoriem esot vēl cits latvietis - Ainārs Āboliņš, kurš vēl nesen meitenes meklējis ar publisku sludinājumu starpniecību, piemēram, "draugiem.lv". Pats viņš kādreiz tiesāts par sutenerismu. "Katru nedēļu ar "airBaltic" uz Dublinu viņš piegādāja piecas līdz astoņas līgavas. Meitenes var saprast - daudzās ģimenēs vecāki dzer, ir nabadzība. Kāpēc lai neaizbrauktu?" stāstījusi Jeļena. Cik lielā mērā Āboliņš saistīts ar Lieni, Jeļenai neesot zināms.

Latvijas policijas redzeslokā ir gan Āboliņš, kas figurē Latvijas meiteņu stāstos kā aprēķina laulību organizētājs, gan arī citas personas, kas ar to saistītas, liecinot laikraksta rīcībā esošā informācija. Pierādīt, ka šajā gadījumā notikusi cilvēku tirdzniecība, nav izdevies.

Lai to pierādītu, nepieciešams atklāt, ka nauda, ko saņēmis starpnieks, maksāta tieši par meiteņu izprecināšanu, taču visbiežāk tie ir naudas pārvedumi, kas tiek noformēti kā samaksas par lidmašīnas biļetēm vai citādi. Otrs variants - ja tas būtu noticis, meitenes tajā iesaistot ar varu vai viltu, taču tā visbiežāk neesot. Piemēram, Āboliņš, kurš iepriekš tiesāts par sutenerismu, esot ļoti izglītots juridiski un zinot, kā apiet likumu.

Teorētiski tirdzniecības fakta pierādīšanai pietiktu ar kāda nākamā vīra atzīšanos, taču viņam pašam tas nozīmētu izraidīšanu no Īrijas, turklāt Īrijas policija neesot izrādījusi nopietnu interesi šādā kopīgā sadarbībā, raksta laikraksts.