Laikraksts: Strauji pieaug valsts slimnīcu apgrozījums un peļņa

Pēc apgrozījuma lielākās Latvijas slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs norāda, ka 2006.gadā ievērojami pieaudzis valsts finansējums, personāla algas, kā arī pacientu skaits, turklāt veiktas dažādas investīcijas, kā rezultātā slimnīcas apgrozījums audzis par 46,8% - no 27,41 miljoniem latu 2005.gadā līdz 40,23 miljoniem latu 2006.gadā.

Kopumā pērn vairāk nekā divus miljonus latu apgrozījušas 24 valsts vai pašvaldību slimnīcas, liecina "Lursoft" informācija.

Starp desmit lielākajām valsts un pašvaldības slimnīcām tikai viena - Vidzemes slimnīca - pērn cietusi zaudējumus. Savukārt gadu iepriekš starp šīm pašām slimnīcām tikai divas bija guvušas peļņu.

Kopumā šīs slimnīcas 2006.gadā guvušas 5,126 miljonu latu peļņu, bet 2005.gadā to zaudējumi sasniedza 2,22 miljonus latu.

"Vidzemes slimnīca" kopš 2004.gada apvieno Valmieras un Rūjienas slimnīcas, bet šogad tai tika pievienota arī Valkas slimnīca. Pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis gandrīz par 32%, tomēr tā zaudējumi sasnieguši gandrīz trešdaļu miljona latu.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa laikrakstu informēja, ka uzņēmums aizvadītajā gadā izmantojis Eiropas Savienības fondu līdzekļus neatliekamās medicīniskās palīdzības infrastruktūras sakārtošanai, operāciju zāles renovācijai un citiem modernizācijas projektiem, tomēr straujo būvniecības cenu kāpuma rezultātā projektu izmaksas ievērojami pieaugušas, kā rezultātā pieaugusi arī tā projekta finansējuma daļa, ko nodrošināja pats uzņēmums.

Tāpat viņa norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu cena patlaban neatbilst to pašizmaksai. Pērn pieaudzis valsts finansējums slimnīcai, kas veido aptuveni 90% no visiem tās ieņēmumiem. "Mēs esam atkarīgi no Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras līguma," atzīst Liepa.

Savukārt dati par pirmajiem šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka šajā laika posmā pat gūta peļņa. Tomēr pagaidām "mēs dzīvojam stipri nepārtikuši", viņa saka.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, pateicoties papildu valsts budžeta finansējumam četru miljonu latu apmērā kreditoru saistību daļējai segšanai, 2006.gadā guvusi ievērojamu peļņu - 3,7 miljonus latu, ko tā izmantojusi iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai.

Veinbergs norāda, ka šogad slimnīca sasniegs 50 miljonu latu apgrozījumu, kas būs aptuveni par 25% vairāk nekā pērn. Tā saņēmusi papildu valsts finansējumu kardioloģijai un citām nozarēm.

Stradiņos šogad jau veiktas vairāk nekā 1000 sirds operācijas, pirmo reizi gada laikā pārsniedzot šo skaitli. Tāpat šogad valsts šajā slimnīcā veikusi 4,9 miljonu latu investīcijas. Šogad nekāds papildu valsts atbalsts nav paredzēts, tādēļ, visticamāk, slimnīca gadu noslēgs "pa nullēm".

Slimnīcai valsts izsniegusi galvojumu aizdevumam 46,4 miljonu latu apmērā, ko paredzēts ieguldīt vērienīgā jauna korpusa būvniecības projektā. Ambiciozā plāna - jaunas slimnīcas celtniecības - realizēšanai kopumā būtu nepieciešami 0,5 miljardi latu.

Arī citās slimnīcās finansiālie rādītāji tikai uzlabojušies. Klīniku "Biķernieki" un "Linezers", kā arī Latvijas Onkoloģijas centra apvienošanās rezultātā izveidotā Rīgas Austrumu slimnīca pēc apgrozījuma pērn bijusi Latvijas otrā lielākā slimnīca, savukārt šī uzņēmuma apgrozījums pērn apvienošanās dēļ audzis gandrīz trīs reizes.

Apgrozījuma pieaugumu par 20%-30% izdevies sasniegt arī lielākajām reģionālajām slimnīcām.

Pacientu skaits ārstniecības iestādēs pieaug, apstiprina privātās medicīnas sabiedrības "ARS" vadītājs Māris Andersons. Tāpat tiek paaugstināti arī pakalpojumu tarifi, tādējādi ietekmējot kopējo apgrozījumu, tomēr pagaidām veselības pakalpojumu cenas Latvijā atpaliek no cenām citviet Eiropas Savienībā.

Andersons atzīst, ka valsts slimnīcu priekšrocība ir arī tā, ka šīm iestādēm ir pieejami Eiropas Savienības investīciju projekti ar lielāku fondu līdzfinansējuma daļu. Viņš prognozē, ka arī turpmāk, visticamāk, slimnīcu apgrozījumi turpinās augt.

Piecas no Latvijas lielākajām slimnīcām arī iekļuvušas starp 500 lielākajiem valsts uzņēmumiem, kas apkopoti "Dienas Biznesa" veidotajā "TOP 500". Stradiņa slimnīca tajā ierindojusies 61., Rīgas Austrumu slimnīca - 185., Klīniskā slimnīca "Gaiļezers" - 189., Daugavpils reģionālā slimnīca - 420., bet Rīgas 1.slimnīca - 436.vietā.

Veselības ministrs Vinets Veldre (TP) atzīst, ka šogad slimnīcu finansiālie rādītāji būs vēl labāki, tomēr darba vēl esot daudz.

Tāpat kā slimnīcu pārstāvji, arī Veldre norāda uz milzīgā valsts finansējuma un darba samaksas pieauguma lomu šo iestāžu finansiālo rezultātu spodrināšanā, tomēr ministrs uzsver, ka privātie uzņēmumi arvien intensīvāk nodrošina veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, nodrošinot papildu ieņēmumu avotu blakus pacientu iemaksām. Piemēram, šogad valsts slimnīcas no apdrošinātājiem saņēmušas jau 34 miljonus latu.

Tomēr ministrijas mērķis neesot padarīt slimnīcu darbību "ļoti pelnošu", jo peļņa veidotos no nodokļu vai pacientu iemaksu palielināšanas, uzsver Veldre, piebilstot, ka jācenšas pēc iespējas bremzēt pacientu iemaksas pieaugumu.

Patlaban peļņu guvušās slimnīcas to novirza darba algu fondam, investīcijām un kredītu segšanai. Viens no veidiem, kā palielināt investīcijas finansējumu medicīnai, būtu tai atvēlēt lielāku daļu no nodokļiem.

Patlaban medicīnas finansējums veido 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vairāk par 4% no IKP vienai nozarei būtu "tuvu sapņa robežai", saka Veldre.

Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, slimnīcu darba uzlabošanā vēl ir daudz darāmā. Visās valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs tiek veikts finanšu audits, kura laikā tiek pārbaudīts, kā tiek izmantota valsts nauda, pacientu iemaksas. Viena no medicīnas problēmām ir korupcija, tādēļ "jābeidz saukt kukuļus par pateicībām".

Ministrija nodrošināšot nozares pārstāvju apmācības finanšu pārvaldes vadīšanā. Ministrs vēlas pārveidot darba samaksas sistēmu, nodrošinot to, ka medicīnas personāla alga netiktu maksāta par nostrādāto slodžu skaitu, bet gan par padarīto.

Tāpat ir jānovērš nekārtības darbinieku un slimnīcu attiecībās - piemēram, to, ka ārsti, kas paralēli strādā valsts vai pašvaldību slimnīcās un savās privātpraksēs, vilina pacientus uz savām otrajām darba vietām.

"Kas vada slimnīcu tajā brīdī, kad valdes priekšsēdētājs operē?" jautā veselības ministrs, skaidrojot, ka slimnīcas vadītāja darba apvienošana ar ārsta darbu ir pieļaujama tikai mazās lauku slimnīcās.